ES paplašināšanās jautājumā valstis vienojās intensīvi apspriest jaunu valstu uzņemšanas ietekmi uz attiecībām starp Krieviju, ES un topošajām dalībvalstīm.
Vīzu jautājumā ES un Krievija vienojās izvērtēt apstākļus bezvīzu režīma ieviešanai ilgtermiņa perspektīvā. ES un Krievija vienojās drīzumā pabeigt sarunas par readmisijas līguma noslēgšanu. Tāpat tika panākta vienošanās veicināt un atvieglot sadarbību robežu jautājumā starp Krieviju un paplašināto ES.
Jautājumā par situāciju Čečenijā samita dalībnieki pieņēma zināšanai Čečenijā notikušo referendumu par Maskavā izstrādāto Čečenijas konstitūciju. Tikšanās dalībnieki pauda cerību, ka nesen sāktais politiskais process, kā arī ekonomiskās un sociālās atjaunošanas process palīdzēs nostiprināt likuma varu Čečenijā, veicinot cilvēktiesību ievērošanu un vispārējo samierināšanos.
ES un Krievijas līderi paziņojumā nosodīja vardarbību visās tās izpausmēs, sevišķi terora aktus, kas var apdraudēt politiska risinājuma izredzes. Valstis bija vienisprātis, ka starptautiskās organizācijas var sniegt lielu ieguldījumu Čečenijas jautājuma risināšanā, sadarbojoties ar Krievijas varas iestādēm.
Ekonomiskās sadarbības jomā samita dalībnieki vienojās kopīgi strādāt, lai panāktu Krievijas drīzu iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tika panākta vienošanās veicināt investīciju piesaisti Krievijā.
ES un Krievija arī nolēma pastiprināt sadarbību masu iznīcināšanas ieroču un ar to saistīto tehnoloģiju neizplatīšanas jomā.
Samita dalībnieki vienojās darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka ANO Kioto protokols kļūst par iedarbīgu instrumentu globālās sasilšanas problēmu risināšanā. Valstis solīja veicināt šā līguma stāšanos spēkā pēc iespējas tuvākā laikā.
ES un Krievija arī nolēma intensīvāk sadarboties ar Afganistānas pārejas valdību, lai veicinātu narkotiku apkarošanas programmas efektivitāti šajā valstī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
