Inženieri no Lielbritānijas devušies uz Turciju, lai palīdzētu izmeklēt pagājušā mēneša zemestrīces radītos postījumus, ziņo raidsabiedrība BBC.
Lielbritānijas inženieri Turcijā vāc ģeoloģiskos datus un veic detalizētus mērījumus, lai saprastu, kādēļ sabruka tik daudz ēkas. Arī pati Turcija veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu milzīgo bojājumu cēloņus.
Lielbritānijas eksperti, sadarbojoties ar Turcijas kolēģiem atklājuši, ka vairākos gadījumos ēkām bijušas vājas konstrukcijas. Betonā bijuši iejaukti liela izmēra akmeņi, iegūti no netālu esošas upes, kas vājina materiāla izturību. Tāpat konstatēts, ka betona iekšpusē esošie tērauda stieņi, kuriem tas būtu jāpastiprina, ir gludi, nevis rievoti. Tas nozīmē, ka betonam ar stieņiem nav saķeres.
Lai gan sabrukušo ēku konstrukcijās ir atklātas vairākas nepilnības, daļu posta izraisīja tieši spēcīgā zemestrīce. Zemestrīces brīžiem bijusi tik spēcīga, ka tā pārsniedza spēku, ko ēkās bija projektētas izturēt.
Izpēti veic Zemestrīču Inženierijas lauka izpētes komanda (EEFIT). Grupā strādā industrijas eksperti, kā arī vadošie akadēmiķi. Tā ir veikusi lielāko zemestrīču novērtējumus pēdējo trīsdesmit laikā.
Šī izpētes grupa salīdzinās savus secinājumus ar Turcijas ekspertu komandām un citiem inženieriem. Izmeklēšanas mērķis ir mācīties no zemestrīces. Šī izpēte sniedz iespēju uzlabot ēku konstrukcijas un labot savas kļūdas.
"Svarīgi ir gūt pilnīgu priekšstatu, nevis apskatīt foto tikai ar vienu ēku. Zemestrīces neskartās ēkas, kuras joprojām ir apdzīvojamas, ir tikpat svarīgas, cik sabrukušās ēkas. Informācija par šīm ēkām ir viens no faktoriem, kas var palīdzēt mācīties no šīs zemestrīces," komentēja profesore un izmeklēšanas līdzvadītāja Emīlija So.
Turcijā sagruva ne tikai vecākas ēkas, bet arī salīdzinoši jaunās. Jaunus ēku būvniecības noteikumus izvirzīja pēc 1999. gada zemestrīces Izmitā. So apgalvo, ka jaunajām ēkām vajadzēja būt izturīgākām: "Manuprāt, ir svarīgi apskatīt un testēt šīs ēkas, lai noskaidrotu, kādēļ ēkas, kuras it kā būvēja pēc noteikumiem, sagruva."
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) paredz, ka teritorijas attīrīšanas un ēku atjaunošana Turcijā varētu izmaksāt aptuveni 100 miljardus dolāru. EEFIT komanda uzsvēra, ka viņu atklājumi varētu palīdzēt jaunu ēku būvniecības noteikumu izstrādāšanā, lai novērstu iespējamu nākotnes zemestrīču postījumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
