Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) lēmums izdot Krievijas diktatora Vladimira Putina aresta orderi Kremlī uztverts kā "pats negaidītākais" Rietumu solis un varasiestādes šādam notikumu pavērsienam nav bijušas gatavas, atsaucoties uz Prezidenta administrācijai tuviem avotiem, vēsta portāls "Meduza".
SKT par Krievijas prezidenta Putina un Krievijas bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta ordera izdošanu saistībā ar ukraiņu bērnu deportācijām pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā paziņoja 17. martā.
"Meduza" raksta, ka Kremlis bija iecerējis 2023. gadā, domājot arī par 2024. gada prezidenta vēlēšanām Krievijā, pasniegt Putinu kā "cīnītāju pret Rietumiem", "Latīņamerikas un Āfrikas valstu aizstāvi pret koloniālo apspiešanu" un "vienu no galvenajiem daudzpolārās pasaules līderiem".
Kā skaidro medija avots, šī tēla stiprināšanai ir nepieciešami ārzemju braucieni, kuru iespējas SKT lēmuma dēļ tagad ir ierobežotas. Teorētiski Krievijas diktatoru var aizturēt 123 valstīs, kas sadarbojas ar SKT. Prezidenta administrācijai tuvi avoti stāsta, ka pagaidām Kremlī nav pilnīgas skaidrības, kā jaunajos apstākļos garantēt Putina drošību.
"Pat NVS [Neatkarīgo Valstu Sadraudzība] vairs nav droša telpa [Putinam]," konstatē viens no avotiem. Starp SKT Romas statūtu ratificētājiem ir, piemēram, Tadžikistāna.
Kremlī gan šauboties, vai kāda no bijušajām PSRS valstīm sadūšotos arestēt Putinu, tomēr jāņem vērā, ka "desmitā, simtā daļa procenta [iespējamības] vienmēr pastāv". Avoti Putina aizturēšanu uzskata par neiespējamu tieši tāpēc, ka viņš vienkārši nebrauks uz valstīm, kur pastāv kaut mazākais risks tikt arestētam.
Par spīti 2022. gadā sāktajam iebrukumam Ukrainā Putins līdz šim nosacīti regulāri devies ārzemju braucienos, kur piedalījies forumos un samitos. Piemēram, 2022. gada vasarā viņš apmeklēja Tadžikistānu, Turkmenistānu un Irānu, bet rudenī Uzbekistānu, Kazahstānu un Armēniju. Uz Rietumu valstīm kopš iebrukuma sākuma viņš gan nav bijis ne reizi, atzīmē "Meduza".
Šādi braucieni bija ļoti svarīgi, lai iekšējai auditorijai parādītu, ka "Krievijai draugu vienalga ir vairāk par nelabvēļiem" un ka Krievija ir "viens no daudzpolārās pasaules pīlāriem", skaidro divi Prezidenta administrācijai pietuvinātie avoti.
"Ārvalstu vizīšu ierobežošana strādās pretējā virzienā. Pirms ordera izdošanas braucieni tika saskaņoti ar ārvalstu līderu vizītēm uz Maskavu. Tagad nebūs iespējams uzturēt tādu pašu sanāksmju biežumu – nevar visu laiku aicināt visus pie sevis," komentē viens no avotiem.
Turklāt sarežģījumi jau ir sākušies. 2023. gada augustā Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) ieplānots BRICS valstu samits, bet DĀR vadība 20. martā paziņoja, ka ir "pieņēmuši zināšanai" SKT orderi.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Kremlis SKT lēmumu uztver mierīgi un "turpina strādāt". Par mieru gan mazāk liecināja citi paziņojumi. Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins orderi nosauca par "agresiju pret Krieviju", Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret SKT amatpersonām, bet Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs piedraudēja ar raķešu triecienu pa SKT ēku Hāgā.
Prezidenta administrācijā šobrīd pieļauj, ka SKT varētu izdot vēl vairāk aresta orderus, piemēram, Hāgai vēršoties arī pret to Krievijas apgabalu gubernatoriem, kuros uzņem no Ukrainas deportētos bērnus, atklāj avoti. Taču tas, kā domā Kremlī, viņu dzīves nekādā veidā neietekmēs: "Faktiski ierēdņi jau tāpat, var teikt, uz ārzemēm nebrauc [kara laikā]."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
