Somijas iestāšanās NATO paver jaunas aizsardzības sadarbības iespējas, pēc tikšanās Tallinā ar jauno Somijas premjerministru Peteri Orpo paziņoja Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa.
Kallasa pauda prieku, ka Orpo kā savas pirmās divpusējās vizītes kopš stāšanās amatā jūnijā galamērķi izvēlējies tieši Igauniju.
Abu kaimiņvalstu premjerministri pārrunāja pozīcijas pirms nākamnedēļ Viļņā gaidāmā NATO samita un divpusējās sadarbības stiprināšanu.
"Somijai vienmēr ir bijusi ļoti īpaša vieta igauņu sirdīs, un tagad, kad Somija ir kļuvusi par NATO dalībvalsti, notiek nozīmīgs lēciens arī abu valstu aizsardzības un drošības sadarbībā," pauda Kallasa.
Viņa uzsvēra, ka Somijas pievienošanās NATO stiprina gan aliansi kopumā, gan Baltijas jūras reģiona drošību. Somija par NATO 31.dalībvalsti kļuva aprīlī.
"Mēs turpināsim sadarboties ar sabiedrotajiem, lai arī Zviedrija pēc iespējas ātrāk kļūtu par NATO dalībvalsti," teica Igaunijas premjerministre. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrija pērn atteicās no gadu desmitiem īstenotās militārās neitralitātes politikas un paziņoja par plāniem iestāties NATO. Zviedrijas iestāšanos, kam nepieciešama visu alianses dalībvalstu piekrišana, joprojām kavē Turcijas un Ungārijas iebildumi.
Igaunijas premjerministre uzsvēra, ka ir jāturpina novērst Eiropas drošības "pelēkās zonas", jo tās veido pamatu nestabilitātei un kariem.
"Tādēļ Igaunija atbalsta Ukrainas pievienošanos gan Eiropas Savienībai, gan pēc kara arī NATO. Igaunijas pieredze apstiprina, ka dalība NATO ir drošākais, lētākais un uzticamākais veids, kā savaldīt Krieviju," sacīja Kallasa. "Pirms 15 gadiem Bukarestes samitā Ukrainai dotais solījums nevar palikt tikai retorika, tam jāseko praktiskam plānam Viļņā, lai panāktu Ukrainas iestāšanos NATO," viņa uzsvēra
Igaunijas premjerministre sacīja, ka paralēli jāturpina stiprināt arī pašas Igaunijas drošību, savukārt NATO sabiedrotajiem Eiropā jāiegulda daudz vairāk līdzekļu savās aizsardzības spējās nekā līdz šim.
"NATO samitā viens no Igaunijas mērķiem ir panākt vienošanos, ka visi sabiedrotie aizsardzībai atvēl 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet ilgtermiņā - 2,5%," viņa teica.
Kallasa piebilda, ka Igaunija Viļņā sagaida arī NATO jauno reģionālo aizsardzības plānu un NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modeļa apstiprināšanu.
Runājot par divpusējām attiecībām, Kallasa sacīja, ka Somija joprojām ir Igaunijas svarīgākais tirdzniecības partneris.
"Ir prieks redzēt, ka Igaunijas un Somijas tūrisms pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītā krituma ir ievērojami atguvies. Cerams, ka tam palīdzēs arī tas, ka nākamgad mūsu universitātes pilsēta Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Es aicinu visus somus apmeklēt šo pilsētu, lai baudītu Igaunijas kultūru un izbaudītu Tartu garu," aicināja Kallasa.
Premjerministre piebilda, ka pārliecībai, ka Igaunija un Somija viena otru labi pazīst un jau ir cieši saistītas, nevajadzētu atturēt valstis meklēt jaunas attīstības iespējas un tuvināties.
"Gluži pretēji, tas ir pamats, lai kopā darītu vēl vairāk. Igaunijas un Somijas nākotnes sadarbības ziņojums tam ir labs pamats. Redzu lielu potenciālu turpmākai attīstībai visās četrās ziņojumā minētajās jomās - vai tā būtu digitālā pārvaldība, dinamiska ekonomika, zaļa nākotne vai paplašināta kultūra," teica Kallasa.
Igaunijas un Somijas premjerministru sanāksmē uzmanība tika pievērsta arī sadarbībai pierobežā un energoapgādes drošībai.
"Abām valstīm ir kopīga robeža ar agresīvu un neprognozējamu kaimiņu, un mēs cieši sadarbojamies, lai nodrošinātu mūsu robežu drošību," sacīja Kallasa.
""Estlink 3" elektrības savienojuma izbūve starp Igauniju un Somiju ir viens no prioritārajiem projektiem mūsu reģionā. Situācijā, kad Krievijas agresija pret kaimiņvalstīm ir palielinājusi elektroenerģijas un gāzes piegādes pārtraukumu risku visā Eiropas Savienībā, ir svarīgi, lai Igaunijai un Somijai būtu papildu savienojums. Mums arī jāpalielina centieni paātrināt jūras vēja enerģijas attīstību Baltijas jūrā," uzskaitīja premjerministre.
Orpo vizītes Igaunijas laikā bija tikšanās arī ar prezidentu Alaru Karisu.
Arī Kariss uzsvēra, ka Somijas pievienošanās NATO ir piešķīrusi jaunu dimensiju abu valstu divpusējai aizsardzības sadarbībai, bet Somijas un nākotnē arī Zviedrijas iestāšanās NATO pastiprina Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības nozīmi un ietekmi starptautiskajā politikā.
Nacionālās koalīcijas partijas līderis Orpo, kurš vada četru partiju koalīciju, Somijas premjerministra amatā tika apstiprināts 20.jūnijā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
