Lidmašīna, kurā lidojis Prigožins un Utkins, trešdien, 23. augustā, avarēja Krievijā. ISW iepriekš sprieda, ka Prigožina nāve, domājams, ir slepkavība, kuru pasūtījis Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Eksperti norāda, ka pagaidām nav zināms, vai Kremlis "Vagner" grupu pilnībā aizvērs, vai uz tās bāzes veidos nelielu pilnībā Aizsardzības ministrijai pakļautu struktūru. Savukārt "Vagner" atjaunošanu par kvazineatkarīgu organizāciju Kremlim lojāla komandiera pakļautībā analītiķi vērtē kā iespējamu, bet mazticamu scenāriju.
ISW uzsver, ka "Vagner" komandieri pēc Prigožina lidmašīnas katastrofas nav publicējuši oficiālu paziņojumu. Viņu klusēšana varētu būt saistīta ar haosu un apjukumu algotņu rindās pēc Prigožina un Utkina slepkavības vai arī skaidrām norādēm klusēt no varasiestāžu puses.
"Putina gatavība publiski nogalināt "Vagner" vadību, domājams, pamudinās "Vagner" komandierus atturēties no publiskas Prigožina un Utkina pēcteču iecelšanas," skaidro ISW.
"Vagner" vadības nāve parāda, ka Kremlis naidīgi izturēsies pret tiem, kuri mēģinās nodrošināt savu paralēlo militāro struktūru neatkarību, uzskata ISW.
Eksperti uzskata, ka Putins Prigožinu nepadarīs par mocekli, bet Utkina nāve, visticamāk, būs ilgtermiņa apvainojums "Vagner" darbiniekiem.
Domnīca jau iepriekš ir analizējusi, ka Putins atturējās no Prigožina likvidēšanas bažās par "Vagner" personālā saniknošanu. Neapmierinātība ar Utkina nāvi var kļūt par turpmāko konfliktu centru starp Krievijas varasiestādēm un "Vagner" darbiniekiem, spriež eksperti.
Tomēr vagnerieši diez vai sāks tūlītējas darbības pret tiem, ko uzskata par atbildīgiem Utkina nāvē, rezumē ISW.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
