Kibucu dzeltenie vārti. Fotostāsts par Negbu un iežogošanās vēsturi

Palestīniešu teroristi plašajā iebrukumā Izraēlā pēc Gazu ieskaujošo drošības žogu pārvarēšanas daudzviet saskārās ar izaicinājumu pārvarēt arī augstus dzeltenus metāla vārtus. Pirms vairākiem gadiem, kad pie šādiem dzelteniem vārtiem attapos pirmoreiz, tie šķita vien ikdienas dzīvi apgrūtinošs relikts no aizlaikiem. Kādēļ gan vienā no militāri attīstītākajām un sagatavotākajām valstīm pasaulē nepieciešams ciemus veidot kā viduslaiku pilsētas? Lai gan teroristi liktenīgajā 7. oktobra rītā daudzus žogus pārvarēja, pie vairākiem kibuciem un mošavām dzeltenie vārti teroristus aizturēja gana ilgi, lai ierastos aizstāvji.

Traģiskie notikumi, kas vairākās slēgtajās komūnās – kibucos – prasīja simtiem to iedzīvotāju dzīvības, atkārtoti uzsvēra šo nožogojumu nozīmi. Cita starpā tie arī atgādināja, kādēļ gan dzīve aiz žoga Izraēlā daudziem ir pašsaprotama.

Pie Negbas kibuca dzeltenajiem vārtiem piebraucām darba dienas vidū. Pa tiem iekļūt ar auto svešiniekiem nav iespējams. Mēms klusums visapkārt un atšķirībā no vairuma ceļazīmju un norāžu Izraēlā, uz šiem vārtiem nav nekā angļu valodā, vien vairākas dažādu krāsu zīmes ivritā.

Auto novietojām iepretim vārtiem plašā smilšainā laukumā. Vienā pusē neliela un pēc dūcošās skaņas spriežot aktīvi strādājoša piena pārstrādes rūpnīca, otrā – kibuca vēsturi atgādinoša butaforiska nocietinājuma kopija. Par tās neīstumu liecina neliels uzraksts, kas norāda, ka oriģinālo būvju bijis nedaudz vairāk.

Kibucā aiz dzeltenajiem vārtiem iekļuvām, kad caur tiem brauc kārtējā, visticamāk, vietējā iedzīvotāja automašīna. Tieši šādi – izmantojot brīdi, kad pie kibuca dzeltenajiem vārtiem agrā rītā piebrauca kāds briesmas nenomanošs tā iedzīvotājs – teroristi noslepkavoja viņu, kā arī iekļuva Beri (Be`eri) kibucā un nogalināja vairāk nekā simts citus kopienā dzīvojošos.