Milejs, kurš simpatizējis bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam un Brazīlijas bijušajam līderim Žairam Bolsonaru, augustā notikušajās priekšvēlēšanās, daudziem par pārsteigumu, izcīnīja vairāk nekā 30% balsu.
Mileja pārstāvētā partija "Brīvība uz priekšu!", kuru viņš nodibināja tikai 2021. gadā, ir sociāli konservatīva, taču ekonomikas jautājumos uzskatāma par liberālu.
Viņa galvenie konkurenti vēlēšanās ir centriski labējās koalīcijas kandidāte Patrīsija Bulriča un pašreizējais ekonomikas ministrs Serhio Masa.
Argentīnas prezidents Alberto Fernandess, kurš kļuvis ļoti nepopulārs, pavasarī paziņoja, ka nekandidēs uz pārvēlēšanu.
Latīņamerikas trešā lielākā ekonomika pēdējā gada laikā piedzīvojusi inflācijas palielināšanos līdz 140%, valstī pieaugusi nabadzība un kritusies peso vērtība. Valdība, cīnoties ar valūtas rezervju samazināšanos, ir ieviesusi stingru valūtas kontroli un noteikusi uzņēmumiem augstākus importa nodokļus.
Neapmierinātība ar pašreizējo centriski kreiso valdību, ko pārstāv Masa un peronistu koalīcija "Tēvzemes savienība", kā arī ar opozīcijā esošo koalīciju "Kopā par pārmaiņām", kas izvirzījusi Bulriču, ir pavērusi izredzes citiem kandidātiem, tai skaitā Milejam, kurš priekšvēlēšanās piedalījās kā vienīgais partijas "Brīvība uz priekšu!" kandidāts.
Milejs solījis "pielikt punktu parazītiskajai, zaglīgajai, bezjēdzīgajai politiskajai kastai", kā arī paziņojis, ka vēlas likvidēt Centrālo banku, aizliegt abortus, liberalizēt ieroču tirdzniecību un atvērt tirgu cilvēku orgānu tirdzniecībai.
Lai uzvarētu vēlēšanu pirmajā kārtā, kandidātam jāiegūst vismaz 45% balsu vai 40% balsu, ja pārsvars pār tuvāko konkurentu ir desmit vai vairāk procentpunktu. Pretējā gadījumā 19. novembrī tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
