Krievija karam Ukrainā plaši izmanto cietumniekus, solot tiem pēc sešu mēnešu dienesta karadarbības zonā brīvību, kā arī labu atalgojumu un godu. Ieslodzīto dzīvais spēks bieži izmantots kā "lielgabalu gaļa", piemēram, smagajās kaujās par Bahmutu, tomēr presē netrūkst ziņu par bijušajiem ieslodzītajiem, kas izdzīvo un atgriežas mājās jau kā brīvi cilvēki.
Apžēlots arī 44 gadus vecais Deniss Gorins, kuru par karošanu privātās militārās kompānijas rindās no soda izciešanas atbrīvojis Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā raksta "Radio Svoboda", no Sahalīnas apgabala pilsētas Anivas nākušais vīrietis notiesāts par vismaz četrām slepkavībām, taču viņa kaimiņi, kas bija klāt aizturēšanas brīdī, apgalvoja, ka viņš vainojams vismaz 13 cilvēku nāvē.
Gorins ir kā kā minimums 17. slepkava, ko par karošanu Ukrainā apžēlojis Putins, uzsver medijs. Pirms tam Gorins tiesāts trīs reizes.
Pirmo riezi 10 gadu cietumsods šim vīrietim piespriests 2003. gadā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viņš kopā ar savu vecāko brāli nogalinājis paziņu un ēdis tā gaļu. Taču jau pēc septiņiem gadiem – 2010. – Gorins iznācis brīvībā.
Tajā pašā gadā Gorins atgriezies Anivā un nogalinājis kāda cita ieslodzītā, ar kuru kopā sēdēja izmeklēšanas izolatorā, brāli. Arī šoreiz viņš nolēmis pamieloties ar cilvēka gaļu. Savukārt 2011. gadā Gorins kopā ar brāli Jevgēniju nogalināja vēl vienu cilvēku, kura līķi paslēpa upes krastā. Nākamā slepkavībā notikusi 2012. gadā.
Pierādīt šos noziegumus izmeklētājiem gan izdevies tikai pēc pieciem gadiem. 2018. gadā tiesa par trīs pēdējām slepkavībām piesprieda viņam 22 gadu cietumsodu.
Gorina bijušais kaimiņš Dmitrijs Vladimirovičs, kurš bijis klāt brāļu aizturēšanas brīdī, "Radio Svoboda" stāsta, ka šie noziegumi nākuši atklātībā nejauši. Brāļi reiz alkohola reibumā neveiksmīgi mēģinājuši nogalināt kādu vietējo iedzīvotāju. Aizturēšanas laikā atklājies, ka viņu ledusskapis ir pilns ar cilvēku gaļu. Turklāt aizdomās turamais parādījis arī vietu, kur aprakti upuru pārpalikumi. Slēptuvē konstatētas 12 cilvēku, tostarp viena bērna, atliekas, apgalvo aculiecinieks. Tiesā pierādīt gan izdevies Gorina saistību tikai ar trīs slepkavībām – tām, kurās viņš atzinies pats.
Gorina vecākais brālis gājis bojā cietumā, bet kaimiņš neparedz ilgu dzīvi arī Denisam. Viņš stāsta, ka Anivā un Sahalīnas apgabalā ir daudz kanibāla upuru radinieki. "Kaut kas man liek domāt, ka ilgi brīvībā Gorins nepastaigās. Ja reiz varasiestādes nevar nodrošināt sodu, tuvinieki sarīkos savu tiesu," viņš prāto.
Tam, ka Gorins devies okupācijas gaitās Ukrainā, pirmie uzmanību pievērsa aktīvisti no "Telegram" kanāla "Sahalīna pret karu", raksta medijs. Pats slepkava savā sociālā tīkla "Odniklasniki" lapā 2023. gada 24.oktobrī bija publicējis fotogrāfiju formastērpā un ar uzšuvi, ko aktīvisti bija nosūtījuši uz karadarbības zonu.
Tagad, kā apgalvo medija avoti, Gorins ar vidēji smagu ievainojumu ārstējoties slimnīcā Južņosahaļinskā un "būšot dzīvotājs".
"Radio Svoboda" norāda, ka Kremļa kontrolētie mediji ziņas par slepkavas-kanibāla apžēlošanu ignorē, taču šī informācija tik un tā izplatoties sociālajos tīklos.
Jau ziņots, ka pēc karošanas Ukrainā un ievainojuma Krievijā atgriezies arī kāds Putina apžēlots sātanists-slepkava.
Kā raksta medijs "Currenttime", Krievijas iedzīvotāji, jo īpaši upuru tuvinieki, ir sašutuši par to, ka par karošanu Ukrainā tiek apžēloti par nežēlīgām slepkavībām notiesātie. Žurnālistiem izdevies identificēt vismaz 17 gadījumus 2022. un 2023. gadā, kad notiesātiem slepkavām izdevies atgriezties no kara un Vladimirs Putins viņus apžēlojis.
Tāpat Krievijas mediji ziņo, ka no kara atgriezušies un apžēlotie ieslodzītie sākuši pastrādāt jaunus noziegumus. Vasarā medijs "Verstka" rakstīja, ka tiesu dokumentos atklājis pierādījumus, ka pret vairākiem apžēlotajiem sākta izmeklēšana par jauniem noziegumiem. Tāpat žurnālisti konstatēja, ka varasiestādes cenšas novērst šo gadījumu nonākšanu atklātībā, piemēra, slēpjot apsūdzēto vārdus tiesu dokumentos un nepublicējot informāciju par šiem noziegumiem Iekšlietu ministrijas un Prokuratūras tīmekļa vietnēs.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis raidījumā "Komandcentrs" atzīst, ka apžēloto noziedznieku atgriešanās sabiedrībā neapšaubāmi radīs problēmas Krievijā. Taču, runājot par tā ietekmi uz sabiedrības uzticību varai, viņš paredz, ka jautājumi vispirms tiks uzdoti vietējām varasiestādēm – gubernatoriem, mēriem, policijai –, bet līdz augstākajai politiskajai vadībai šie jautājumi "pavisam noteikti" nenonāks tik ātri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
