38 gadus vecais Jans 21 stundu ilgā misijā Zemi aplidoja 14 reizes.
"Kosmosa kuģi vadīt bija viegli. Es jūtos labi. Es esmu lepns ar savu dzimteni," pēc piezemēšanās sacīja Jans.
Viņa atgriešanās ir triumfa pilns noslēgums Ķīnas pirmajam pilotētam kosmosa lidojumam, kas seko četrdesmit gadus pēc Krievijas kosmonauta Jurija Gagarina un amerikāņa Alana Šeparda lidojumiem 1961.gadā.
Kosmosa kuģa "Shenzhou V" ("Dievišķais kuģis") nesējraķete "Long March 2-F" startēja no Dzjucjuaņas kosmodroma Gobi tuksnesī trešdien deviņos no rīta pēc vietējā laika (četros no rīta pēc Latvijas laika) un pēc aptuveni 10 minūtēm iegāja stabilā orbītā.
38 gadus vecais Ķīnas armijas pulkvežleitnants Jans ir skolotājas un kādas lauksaimniecības firmas darbinieka dēls. Viņš ir uzaudzis Suidžunas apgabalā Ļaoninas provincē Ķīnas ziemeļaustrumos.
Raķetes palaišanu Dzjucjuaņā vēroja Hu un citas Ķīnas amatpersonas.
Hu šo misiju nodēvēja par "mūsu lieliskās dzimtenes triumfu", kas ir "Ķīnas tautas nozīmīgs, vēsturisks solis pasaules zinātnes un tehnoloģiju virsotnē".
Līdz šim Ķīna lidojumam kosmosā bija palaidusi četras bezpilota "Shenzhou" raķetes.
Par plāniem doties kosmosā Ķīna paziņoja 2000.gadā, kad tā atklāja savu 20 gadu programmu "integrēta zeme-kosmoss tīkla izveidei" kosmosa pētījumiem, ieskaitot kosmosa staciju būvēšanu.
Ķīna arī vēlas doties pētnieciskās misijās uz Mēnesi un Marsu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
