Dati par izpētītajiem naftas krājumiem gan tiek uzskatīti par valsts noslēpumu, tomēr eksperti laiku pa laikam sniedz savas aplēses. Lielākā daļa speciālistu uzskata, ka šis apjoms varētu būt aptuveni 6-7 miljardi tonnu. Pesimisti turas pie apstiprinātā lieluma, 3-3,5 miljardiem tonnu, bet optimisti cer, ka Krievijas ziemeļos, Austrumsibīrijā, un jūras šelfā varētu iegūt vēl vairākus desmitus miljardu tonnu jēlnaftas. Tiesa gan, arī viņi atzīst, ka šie vērtējumi esot "gluži virtuāli" - tie šobrīd nav pamatoti ne ar kādiem reāliem izpētes darbiem.
Pēc Krievijas Dabas resursu ministrijas Kurināmā un enerģētikas resursu departamenta vadītāja Rinata Murzina vārdiem, šobrīd faktiski visi izpētītie Krievijas naftas krājumi sadalīti starp Krievijas kompānijām. Valsts rīcībā palikuši aptuveni astoņi procenti krājumu, turklāt tās lielākoties ir grūti pieejamas iegulas vietās ar mazattīstītu infrastruktūru. Valsts rezervē nav pat vidēja lieluma atradņu, kas būtu gatavas naftas ieguvei, atzinis Murzins.
Tomēr domājams, ka līdz 2010.gadam problēmu ar naftas ieguves apjomu varētu nebūt. Ja būs labvēlīgie iekšējie un ārējie apstākļi, vienkāršāk runājot, augstas cenas un stabili nodokļi, naftas ieguve Krievijā 2010.gadā varētu sasniegt 490 miljonus tonnu un 2020.gadā pieaugt līdz 520 miljoniem tonnu. Nekas briesmīgs nenotiks arī pēc tam - vienkārši naftas nozarei vajadzēs vairāk peļņas ieguldīt ģeoloģiskās izpētes darbos un mazāk izmaksāt dividendēs.
Pēc speciālistu datiem, kompānijām aptuveni desmit gadu laikā būtu jāinvestē šai jomā aptuveni 30 miljardi dolāru. Šobrīd investīcijas naftas nozares nākotnē ir daudz pieticīgākas - pēc ministrijas datiem, 2003.gadā šiem mērķiem tika atvēlēts nedaudz vairāk par pusotru miljardu dolāru. Nepilnu sesto daļu no šīs summas izdeva valsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
