Pēc viņa teiktā, panākt vienošanos par sarežģītajiem politiskajiem jautājumiem būs sarežģīti, "kamēr valda vardarbības atmosfēra, un, manuprāt, visi to saprot".
Pirms sarunu otrās kārtas Baltajā namā atradās arī valsts sekretāre Madlēna Olbraita, padomnieks nacionālās drošības jautājumos Sendijs Bergers un CIP direktors Džordžs Tenets, taču Sīverts sacīja, ka viņi nav piedalījušies šajās sarunās.
Klintons izskaidroja Arafatam savus 23.decembrī izteiktos priekšlikumus Izraēlas un palestīniešu miera sarunu izvešanai no strupceļa, kurā tās atrodas kopš jūlijā notikušā neveiksmīgā Kempdeividas samita.
Trešdien Klintonam bija ieplānota telefonsaruna ar Izraēlas premjerministru Ehudu Baraku, bet pēc tam vēl viena telefonsaruna ar Arafatu, kurā ASV prezidents centīsies panākt vienošanos par miera līgumu vēl pirms viņa amata pilnvaru izbeigšanās 20.janvārī.
Baltais nams informēja, ka Klintons izlems, kā rīkoties tālāk pēc tam, kad trešdien būs apspriedies ar Baraku un Arafatu.
ASV piedāvātā miera plāna galvenais klupšanas akmens ir jautājums par palestīniešu bēgļu atgriešanos savā dzimtenē, kā arī svētvieta Jeruzālemē, jo jūdaisti dēvē par Tempļa kalnu, bet arābi par Alharam Alšarifu.
Arafata pārstāvji informēja, ka palestīniešu līderis gatavojas atstāt Vašingtonu trešdien no rīta, lai dotos uz Arābu Līgas tikšanos Kairā, kurā apspriedīs ASV miera iniciatīvu.
Arafata padomnieks Nabils abu Rudeina aģentūrai "Reuters" pēc šīm sarunām sacīja: "Tikšanās laikā nolemts, ka kontakti starp prezidentu Arafatu un Klintonu turpināsies. Mēs nogaidīsim amerikāņu darba rezultātus, kas jāsaņem tuvāko 24 stundu laikā."
Pēc citas palestīniešu amatpersonas teiktā, ASV neizdara spiedienu uz palestīniešiem, lai viņi nekavējoties sniegtu atbildi uz ASV piedāvāto miera līguma plānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
