Sēde notika viesnīcas „Jūrmala SPA” konferenču telpā, kas atrodas 11. stāvā un no kurienes lieliski redzama Jūrmalas panorāma ar padomju laika mantojumu – atsevišķajām daudzstāvu viesnīcām vairākās pilsētas vietās.
Sēdē piedalījās arī Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta, daudzi deputāti - domes Attīstības jautājumu komitejas un Vides komitejas locekļi.
Vairākas stundas garās diskusijās padome ieteica Jūrmalas pilsētas domei izstrādāt vīziju par Lielupes krastu attīstību Jūrmalā. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka vieta ap Pērkonu ielu ir īpaša ar to, ka šeit pilsētā ienāk sešu joslu maģistrāle un jau ir uzcelts Līvu akvaparks un citas Jūrmalas mērogiem neraksturīgas būves.
Kā atzina Aizstrauta, visticamāk Jūrmalas pilsētas dome organizēs starptautisku pilsētbūvniecības plenēru, kā arī izzinās vietējās sabiedrības intereses, lai izlemtu, kā šai vietai un varbūt arī citām Jūrmalas teritorijām turpmāk attīstīties.
Valsts vadošo arhitektu viedokļi kopumā bija visai atšķirīgi. Kronbergs uzskata, ka šai vietai noteikti izstrādājama plašas teritorijas koncepcija, jo attīstības potences nav pietiekami izvērtētas un izplānotas. Neilands skaidro, ka Jūrmalai tāpat kā, piemēram, Hamburgai, vajag pilsētas maketu, kurā atspoguļotos pašreizējā situācija un nākotnes ieceres pat ilgtermiņa. Ģelzis domā, ka Jūrmalai nepieciešama mazas intensitātes apbūve, kas nepārsniedz priežu augstumu, jo tieši ar savu zaļumu tā var piesaistīt pasaules interesi un saglabāt savu identitāt. Savukārt Sīlis aicina pieņemt steidzamas izmaiņas pilsētas Attīstības plānā, iekļaujot tajā precīzas apbūves intensitātes prasības, un vienlaikus konsekventāk domāt par procesu ilgtspējības jautājumiem.
Tika runāts par to, ka Jūrmalas īpatnību dēļ, sabiedriskā apbūve izvietojama vienmērīgi pa pilsētu nevis koncentrējama kādā vienā teritorijā. Tāpat aktualizējās jautājums par jauna tilta nepieciešamību, lai novērstu sastrēgumus pie autotilta Lielupē un dotu attīstības impulsus arī citām pilsētas vietām.
Arhitektūras un pilsētbūvniecības padome ar interesi un atbalstu uzklausīja domes galvenās plānotājas Māras Kalvānes paskaidrojumus par to, ka daudzi no arhitektu izteiktajiem priekšlikumiem tiek risināti sagatavotajos Attīstības plāna grozījumos, kas tiek gatavoti izskatīšanai jau nākamajā domes Attīstības jautājumu komitejas sēdē jūlija beigās. Piemēram, attieksies no nosacījuma, ka apbūves augstumu nosaka projektējot, bet katrai vietai būs jau iepriekš paredzēta pieļaujamā apbūves intensitāte.
Jūrmalas pilsētas dome Arhitektūras un pilsētbūvniecības padomi ir izveidojusi, lai saņemtu profesionālu vērtējumu dažādiem attīstības priekšlikumiem un atrastu visoptimālākos risinājuma variantus. Padome tiek sasaukta pēc vajadzības. Tajā iekļauti valsts kompetenti un zinoši Latvijas arhitekti. Lēmumiem un ieteikumiem ir konsultatīvs raksturs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
