Viņš norādīja, ka Saulkrastu apvedceļa projekta realizēšana ir iespēja stiprināt Latvijas kā tranzītvalsts statusu, un bez labiem ceļiem to nav iespējams izdarīt.
"Šādi objekti dos pārliecību jauniem cilvēkiem, ka ekonomika Latvijā attīstās straujāk nekā jebkad un turpinās attīstīties tādiem pašiem tempiem," sacīja Šlesers, uzsverot, ka ekonomika spēj attīstīties, ja valstī ir labi ceļi.
"Jaunu apvedceļu pilsētām būs arvien vairāk," solīja Šlesers, uzsverot, ka tas ir tikai laika jautājums.
Tāpat Šlesers norādīja, ka bieži autovadītāji neredz atšķirību starp jaunu ceļu un rekonstruētu ceļu, tāpēc šim autoceļa posmam būs jākalpo par piemēru visiem Latvijas ceļiem.
Tuvākajā nākotnē tiks uzsākta arī maģistrāles Rīga-Sēnīte būvniecība un "Maskavas šosejas" būvniecība, sacīja Šlesers.
VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Tālis Straume norādīja, ka Saulkrastu apvedceļa atklāšana ir "atspēriena punkts, kur cilvēki savā domāšanā pāriet jaunā kvalitātē".
Jauno ceļa posmu iesvētīja Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats.
Kā ziņots, Saulkrastu apvedceļa būvniecību sāka 2005.gada septembrī, un divu gadu laikā Skultes pagastā uzbūvēts 20,2 kilometrus garš autoceļš ar 11,5 metru platu asfaltbetona segu no Lilastes līdz Dūčiem.
Apvedceļā ir 17 dažādas satiksmes būves - tilti, satiksmes pārvadi, gājēju tuneļi, kā arī pievedceļi, kopumā 13 kilometru garumā. Būvdarbu laikā uzbūvēti septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi ar apgaismojumu un seši jauni tilti pār Inčupi, Ķīšupi, Aģi, Pēterupi un divi - pār Mazupīti.
Tāpat gājēju un riteņbraucēju ērtībām uzbūvēti divi tuneļi - pie Inčupes kompleksa un Ķīšupes stacijas, un celiņi 4,4 kilometru garumā. Atsevišķās vietās izbūvētas arī prettrokšņu sienas, blīvžogi un metāla sieta žogi, kā arī veikti egļu dzīvžogu stādījumi. Projekta gaitā rekonstruēts arī esošais Saulkrastu ceļš posmā no Lilastes līdz Skultei.
Būvprojekta autors ir AS "Ceļuprojekts", savukārt būvdarbus 1. un 2.posmā veica "A.C.B.", bet 3.posmā pilnsabiedrība "Binders un A.C.B.".
Būvdarbi finansēti no valsts budžeta un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, un to kopējā līgumcena ir 113 miljoni eiro jeb aptuveni 79,4 miljoni latu.
Ceturtdien tika atklāts arī rekonstruētais autoceļš Skulte-Svētciems, kuram paplašināta un izbūvēta izturīgāka ceļa brauktuve.
Autoceļš Skulte-Svētciems tika finansēts no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Tā līgumcena sasniedza 44,47 miljonus eiro jeb aptuveni 31,25 miljonus latu.
Turpmāk no Skultes līdz krustojumam ar ceļu Kocēni-Limbaži-Tūja asfalta seguma platums būs 11 metri, bet no šī krustojuma līdz Svētciemam - 8 metri. Visā rekonstruētā posma garumā būs 1,5 metrus platas neasfaltētas nomales.
Projektētais kustības ātrums šajā ceļa posmā ir 100 kilometri stundā.
Rekonstrukcijas laikā uzbūvēti jauni tilti pār Liepupi un Vitrupi. Paaugstinot satiksmes drošību, veikta gājēju un veloceliņu izbūve 2,7 kilometru kopgarumā. Tāpat izbūvētas arī 43 pasažieru platformas un 36 nojumes autobusu pieturās. Atsevišķos posmos izbūvēta jauna drenāža un rekonstruētas caurtekas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
