Pirmajā Jēkabpils iedzīvotāju forumā izvirza piecus projektus

Liepājnieki var palīdzēt ar pieredzi, jo tur šāds forums notika pērnajā novembrī. Jaunskalže BD pastāstīja, ka Liepājā tas pulcējis 60 dalībniekus, bet jēkabpilieši izrādījās aktīvāki, jo reģistratori bija fiksējuši 100 cilvēkus.

Faktiski visa dienas kārtība, atskaitot ievada uzrunas un Lapčenoka koncertu, bija darbs grupās, tā iesaistot dalībniekus sasāpējušo problēmu risinājumu meklējumos. Vispirms izveidojās sešas grupas, kas centās rast veidu, kā uzlabot: sociālo labklājību, pilsētvidi, bērnu un jauniešu brīvā laika un nodarbinātības iespējas, sabiedrības veselību, sabiedrības drošību un mūža izglītību. Apkopojot viedokļus, katra grupa izteica vairākus priekšlikumus.

Mūža izglītībai gan tika piedāvāts tikai viens, bet apjomīgs projekts, kas paredzēja uz industriālā jeb kokapstrādes biznesa parka bāzes veidot mācību centru, kur varētu rīkot kursus. Turklāt tos saskaņojot ar vietējiem uzņēmējiem, lai izzinātu viņu vajadzības, kā arī piesaistot viņu finanses to rīkošanai, bet tad apmācāmajiem vismaz gadu jāstrādā šajos uzņēmumos. Prakse jau sen liecinot, ka ar datorzinībām un angļu valodu esot par maz. Uzņēmējus interesē noteiktu jomu speciālisti. Kursu vadītāju lomai tika ieteikti nozaru un amatu profesionāļi, kuri pašlaik ir pensijā, bet spētu sniegt ļoti vērtīgu pieredzi. Sabiedrības veselību tika plānots veicināt, popularizējot uzņēmumu un iestāžu darbinieku vidū rīta (varbūt arī pēcpusdienas) vingrošanu; rīkojot iedzīvotāju diskusiju ar Jēkabpils rajona slimnīcas vadību, lai abas puses kopīgi izrunātu sāpīgos jautājumus un meklētu risinājumus. Nu kaut vai to, kā panākt, lai traumatologa kabinets beidzot būtu blakus rentgena kabinetam un cilvēkiem ar lauztām kājām nav jāklibo starp slimnīcu un poliklīniku. Vēl izskanēja ierosinājumi organizēt domes ēnu kabinetu un sabiedrībai par veselīgu dzīvesveidu un citām aktivitātēm ziņot ar informatīvās telts starpniecību. Bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanai foruma dalībnieki ieteica iesaistīt jaunatni tās interešu īstenošanai domātu projektu rakstīšanā, apzināt aktīvus cilvēkus, kuri bez atlīdzības varētu vadīt amatu un citas nodarbības, kā arī iesaistīt jauniešus darbā, gan meklējot viņiem peļņas iespējas, gan piesaistot sabiedriskām aktivitātēm, par kurām viņi kā balvas saņemtu ekskursijas, diskotēkas u. c. Sabiedrības drošības darba grupa rosināja izveidot bērnu un vecāku patruļdienestu, rīkot pašaizsardzības mācības, aktivizēt bērnu un jauniešu klubu darbu un aicināt sabiedrību aktīvi ziņot par "točkām". Sociālās labklājības veicināšanai ieteica panākt, lai pašvaldība informē iedzīvotājus par komisijās un komitejās apspriežamajiem jautājumiem, tā dodot iedzīvotājiem iespēju apmeklēt sēdes, ja tur izskata viņus interesējošus jautājumus. Ieteikts rast iespēju iedzīvotājiem kontrolēt Sociālās pārvaldes darbu. Pilsētvides uzlabošanas iespēju darba grupa saskatīja ilgtermiņa ielu rekonstrukcijas plāna izstrādē, nodarbinātības veicināšanā, sadarbojoties sabiedriskām organizācijām, probācijas dienestam un Nodarbinātības valsts aģentūrai, kā arī darba grupas izveidē pilsētas kultūrvēsturisko objektu apzināšanai un sakārtošanai.

Pēc tam sekoja balsojums par idejām, jo īstenošanai bija jāizvēl tikai dažas. Foruma dalībnieki par vērtīgākajām iecerēm bija atzinuši: mūža izglītības centra izveidi industriālajā parkā, jauniešu un vecāku patruļdienestu, iedzīvotāju un mediķu diskusiju veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai, rīta vingrošanas popularizēšanu, sabiedrisko organizāciju īstenotu Sociālās pārvaldes kontroli. Foruma turpmākajā gaitā darba grupām bija jāizstrādā rīcības plāns minēto pasākumu īstenošanai. Faktiski visas ieceres balstījās uz nevalstisko organizāciju iesaistīšanu to izpildē. Ja viss noritēs sekmīgi, tad līdz šīs vasaras nogalei projektiem jābūt īstenotiem.

Jau foruma tapšanas gaitā izskanēja bažas, ka, notiekot priekšvēlēšanu laikā, to var mēģināt izmantot politiskai pašreklāmai. To savā ievadrunā, izsakot cerību, ka tā nebūs, pieminēja arī domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Savins. Jāatzīst, ka kopumā nekāda lielā politikas taisīšana arī nenotika. Var iebilst, ka daži priekšlikumi, īpaši pilsētvides un sociālās sfēras uzlabošanai vairāk atbilst domes darba kritikai nekā sabiedrības un nevalstisko organizāciju darba iespējām. Tāpat darba grupu vadītāju vidū bija partiju vēlēšanu sarakstos atrodamas personas, īpaši daudz no «Jaunā laika». Taču viņiem nevarēja pārmest izteiktu pašreklāmu. Turklāt tikpat labi tie, kuri grib viņus par to kritizēt, var vainot paši sevi, ka neatnāca. Mazliet neskaidrs paliek jautājums par V. Lapčenoka koncerta finansējumu. Jau izskanējusi informācija, it kā foruma organizatore, domes eksperte nevalstisko organizāciju lietās Gita Cankale apgalvojusi, ka par to maksā kāda Rīgas firma, kura negrib sevi reklamēt. To varētu dēvēt par trešo personu iesaistīšanos politiskā reklāmā. Bet BD G. Cankale skaidroja, ka pasākumu finansēja nu jau likvidētais Īpašu uzdevumu sekretariāts sabiedrības integrācijas lietās. Atbilstoši plānotajam finansējuma izlietojumam, daļa summas bijusi atvēlēta foruma dalībnieku iepriecinājumam — piemiņas suvenīram vai citam nolūkam, un rīkotāji secinājuši, ka koncerts būtu vispiemērotākais.