Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā slēgta pieeja Kremļa propagandas kanāliem, arī izklaides saturam. Taču sociālajos tīklos tādas pašas un vēl radikālākas ziņas ir brīvi pieejamas un tiek aktīvi izplatīta, arī ar Krievijas finansējuma palīdzību. Līdz šim tās nav panākušas sabiedrības radikalizēšanu, tad Okupācijas muzeja dedzināšanas gadījums rāda, ka tās radījušas labvēlīgu augsni vervēšanai provokācijām, ziņo raidījums "Nekā personīga".
Šonedēļ Rīgas apgabaltiesa nolēma paturēt apcietinājumā Mariju Dzeni – vienu no trim, ko marta sākumā policija aizturēja saistībā ar Okupācijas muzeja dedzināšanu. Viņa apgalvo, ka par uzbrukumu neko nav zinājusi, bet naktī, kad tas notika, bija izbraukusi no savas dzīvesvietas Olainē uz Rīgu pastaigāties.
Otrs apcietinātais – Vitālijs Lukjanovičs – ir Dzenes bērna tēvs, bet trešo – Valentīnu Razmericu – viņa neesot pazinusi. Arī viņi aizvien turpina būt apcietinājumā. "Nekā personīga" rīcībā esošā informācija liecina, ka viņiem par uzbrukumu bija piesolīta nauda. Ir aizdomas, ka šī ir daļa no plašākas Krievijā vadītas operācijas.
Šīs personas bija veikušas priekšdarbus. Tas nebija tāds pēkšņs huligānisks izlēciens. Es domāju arī, ka nav tā, ka tie 3 ir vienīgie potenciāli vainīgie. Es domāju, ka izmeklēšanas ceļā, kas šobrīd aktīvi notiek, jābūt vēl personām," uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Februāra sākumā Valsts drošības dienests aizturējis arī kādu Krievijas un Igaunijas dubultpilsoni, kurš Džūkstē ar sarkanu krāsu aplēja piemiņas akmeni leģionāriem.
Ap to pašu laiku Igaunijas Drošības dienests aizturēja sešu personu grupējumu, kas Krievijas specdienestu uzdevumā bija izdemolējuši iekšlietu ministra auto un piemiņas vietas.
"Tas, ko Krievija mēģina panākt, ir tādu nedrošības un baiļu sajūtu mūsu reģionā, kurā jāskatās ne tikai, ko viņi dara informācijas telpā, bet arī šis pats dedzināšanas gadījums, mašīnu vandālisma gadījums - tādas fiziskas izpausmes, kas rada sabiedrības nedrošību un droši vien tiks papildināts ar citām lietām," saka NATO stratēģiskās izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Krievijas metodes jau pazīstamas - nelegālo imigrantu plūsma uz Latvijas austrumu robežu, kiberuzbrukumi, propagandistu draudi. Tagad arsenālam pievienojies arī vandālisms.
VDD statistika rāda, ka 2022. gadā tādas prokremliskas aktivitātes kā Z burtu ķēpāšana vai Krievijas karoga izkāršana fiksēta vairāk nekā 700 reizes, bet pagājušajā gadā tādu gadījumu bija daudz mazāk 200. Šogad jūtama pēkšņa vandāļu uzdarbošanās. Divus no ķēpātājiem pagājušajā nedēļā policija aizturējusi.
Visticamāk potenciālo vandāļu vervēšana notiek sociālajā platformā "Telegram". Tādā veidā organizācija "Baltijas antifašisti" atrada cilvēkus, kas palīdz vākt un nodot ziņas Krievijas izlūkdienestiem. Pret vairākiem šīs organizācijas pārstāvjiem izmeklēšana noslēgusies un nonākusi tiesā. Tas nav vienīgais pretvalstiskais "Telegram" bāzētais kanāls. Sākumā sarunas notiek publiski, tad šaurākās slēgtās grupās. Tiesa gan - savervēt cilvēkus izlūkošanai vai vandālismam nevar, ja viņi jau nav pretvalstiski noskaņoti.
Saistībā ar Okupācijas muzeja dedzināšanu aizturētais Lukjanovičs līdz pat savai aizturēšanai bijis ļoti aktīvs sociālajā tīklā "Facebook". Viņš redzams kreklā ar marihuānas attēlu, demonstrē savu tetovējumu ar tā saukto zagļa zvaigzni – Krievijas cietumu un bandu kultūrai raksturīgu simbolu. Šis pats simbols redzams vairākās lapās, ar kuru ierakstiem Lukjanovičs dalās.
Lielākajā daļā viņa pārpublicēto video un foto redzamas automašīnas, pārsvarā BMW. Viņš dalās arī ar tekstiem un fragmentiem no krievu seriāla "Brigada", kura stāsta par vairākiem draugiem, kas no sīkiem bandītiem kļūst par ietekmīgu organizētas noziedzības grupu. Redzamas atsauces arī uz filmu "Brat 2". Tā ir 90. gadu kulta filma, kuru daži pētnieki raksturo kā redzamāko krievu fašisma kustības aizsākumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
