Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Pārdaugavā esošais pieminekļa komplekss ilgstoši bijis dažādām domstarpībām un pretrunām apvīts objekts. Gadu gaitā, kopš neatkarības atgūšanas, diskusijas ap to tā arī nav rimušās. Politiskie pretpoli katrs uzstājuši uz savu – vieni, ka piemineklis jānojauc, otri, ka tas jāsaglabā. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo ažiotāžu, ar ko saistās šis piemineklis, būtiska virzība šajā jautājumā pēdējo divu desmitgažu laikā nebija notikusi. Kā nonācām līdz piemineklim un kā – līdz tā demontāžai?

Vieta, kur tagad Pārdaugavā atrodas Uzvaras parks, kopš 17. gadsimta bija Rīgas nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa. Atbilstoši militārās kārtības noteikumiem, kas šeit bija spēkā līdz pat 1908. gadam, šo teritoriju bija aizliegts apbūvēt, norāda vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Tikai 20. gadsimta sākumā pilsēta ieguva iespēju šajā vietā izveidot sabiedrībai pieejamu parku.

Foto: "Zudusī Latvija". Āgenskalns ar tagadējo Uzvaras parku fonā.

Sākotnēji parks, kurā atrodas šis piemineklis, tika izveidots kā veltījums Latvijas pakļaušanai cariskajai Krievijai – tas svinīgi atklāts 1910. gadā par godu divsimtgadei kopš Pēteris I Latvijas teritoriju (lielāko tās daļu) pievienoja savai impērijai. Šī iemesla dēļ tas arī sākotnēji nosaukts Pētera vārdā

Pēc Pirmā pasaules kara 1923. gadā tas tika pārsaukts par Uzvaras parku, godinot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku. Tajā turpmākos gadus rīkotas militāras parādes, kā arī 1938. gadā speciāli izbūvētā estrādē notika IX Vispārējie Dziesmu svētki.

Foto: "Zudusī Latvija". Aizsargu parāde Uzvaras laukumā

Pirms Otrā pasaules kara parkā bija iecerēts izveidot arī iespaidīgu stadionu ar 25 000 vietu, laukumu parādēm un masu pasākumiem, velodromu, kā arī sporta halli ar 10 000 vietām un 60 metrus augstu torni ar svētnīcu tautas varoņu piemiņai. Grandiozie būvdarbi jau bijuši iesākti un to vajadzībām savākti ziedojumi aptuveni trīs miljonu latu apmērā. Taču plānus apturēja Otrais pasaules karš, un pēc tā beigām Uzvaras parks kļuva par pēdējo zināmo publisko nāvessoda izpildes vietu Latvijā.

1946. gada 3. februārī Padomju varas iestādes parkā publiski pakāra septiņas augsta ranga vācu armijas amatpersonas. Zināmākais no viņiem bijis Frīdrihs Jekelns, kurš, būdams atbildīgs par Ostlandes, tostarp Latvijas SS un policijas vienībām, apsūdzēts aptuveni 150 000 līdz 450 000 ebreju masveida iznīcināšanas organizēšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!