"Re:Baltica" rīcībā nonākuši konfidenciāli dokumenti rāda, ka skandināvu DNB un "Nordea" bankas Baltijā gadiem pieļāva aizdomīgus klientu darījumus miljardu vērtībā. No vairāk nekā 100 pārbaudītajiem augsta riska klientiem, kuru darījumus lēš 7,7 miljardu eiro apjomā, vairākums bija Latvijā. Kad sākās tīrīšana, tā skāra gan sankcionētus Krievijas oligarhus, gan vienu no Latvijas pelnošākajiem un pasaulē zināmākajiem uzņēmumiem "Mikrotīkls".

Tā bija aksioma - ja runa ir par naudas atmazgāšanu, tad vietējās, ar nerezidentiem strādājošās bankas, ne jau ziemeļvalstu standartus ievērojošie skandināvi.

Kāršu namiņš sāka brukt, kad, pateicoties trauksmes cēlājam, 2018. gadā atklājās par lielāko naudas atmazgāšanu Eiropā nosauktais "Danske Bank" skandāls. Caur Dānijas lielākās bankas Igaunijas filiāli bija atmazgātas milzīgas summas - aizdomas bija par 200 miljardiem eiro. Nākamajā gadā sekoja zviedru "Swedbank" - pēc trauksmes cēlāja žurnālistiem nodotajiem ziņojumiem oficiālā izmeklēšana secināja, ka caur tās Baltijas (pamatā Igaunijas) filiālēm varētu būt atmazgāti vismaz 37 miljardi.

Fonā Baltijā tapa vēl viens banku milzis. Somu "Nordea" un norvēģu DNB 2017. gada beigās apvienoja to Baltijas filiāles, izveidojot "Luminor": trešo lielāko Baltijas banku ar vairāk nekā miljonu klientu. Nākamajā gadā 60% bankas akciju nopirka ASV investīciju fonds "Blackstone".

2017. gada oktobrī "Luminor Group AB" Padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis (no kreisās) un valdes priekšsēdētājs Erki Rāzuke preses konferencē paziņoja par "Nordea" un "DNB banku" apvienošanu zem nosaukuma "Luminor". "Mēs apvienosim Ziemeļvalstu standartus," žurnālistiem stāstīja Rāzuke.

"Luminor" grupas toreizējais vadītājs Erki Rāzuke (Erkki Raasuke) presei stāstīja, ka fokuss būšot vietējo uzņēmumu apkalpošana un banka neesot iesaistīta "riskantā biznesā", proti, nerezidentu apkalpošanā. To pašu intervijā Somijas medijiem 2018. gada beigās apgalvoja toreizējais "Nordea" vadītājs Kaspers fon Koskulls (Casper von Koskull): "Attiecībā uz "Luminor" nekad nav bijis aizdomu par naudas atmazgāšanu, un starptautisko transakciju apjoms ir ļoti mazs."

Taču tā nebija patiesība. 2018.gada beigās "Luminor" bija pasūtījis divus tās riskantāko Baltijas filiāļu klientu auditus - vienu iekšējo, otru ārējiem auditoriem. Tie atklāja, ka caur sešām bankām notikuši miljardiem vērti aizdomīgi pārskaitījumi, un tās nav smādējušas ne krievu miljardierus, ne sankcionētu uzņēmumu partnerus.

Taču šie secinājumi nekad nav tikuši paziņoti sabiedrībai. Tagad tie nonākuši starptautiskas žurnālistu grupas OCCRP rīcībā, kuras dalībniece ir arī "Re:Baltica".

Ko pārbaudīja 'Luminor' pats?

"Luminor" auditori pārbaudīja 2008.-2018. gadā veiktus pārskaitījumus 1,6 triljonu eiro apjomā. Aizdomās par iespējamiem finanšu noziegumiem (naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļiem utml.) tālākai pārbaudei atlasīja 109 klientu lietas 7,7 miljardu eiro apjomā. Lielākā daļa aizdomīgo klientu - 52 - bija tieši Latvijas filiālēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!