Foto: DELFI

"Paskatīšos, kas no tā sanāks," bija doma, ar kādu Aleksandrs Vorobjovs uzsāka savu karjeru izglītības jomā. Fizmats meta pie malas žurnālistiku, ar ko tolaik nodarbojās, un iemēģināja roku skolotāja amatā. Izdevās veiksmīgi – pēc 11 gadiem izglītībā Aleksandrs nu kļuvis par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas direktoru.

Citās nozarēs 11 gadu pieredze tiek uzlūkota ne vien kā cienījama, bet patiešām ievērojama. Strādājot skolā, situācija ir citāda – Aleksandram laiku pa laikam kāds vēl atgādina, ka viņam nepieciešams nedaudz "apbružāties". Iespējams, viņš patiesi vēl nav pietiekami "apbružāts", bet tas nenozīmē, ka jaunajam direktoram trūktu pieredzes, zināšanu vai ambīciju. Pirmajā darba nedēļā, kamēr daudzi izglītības nozarē bauda atvaļinājumu, viņš paspējis satikties ar vairāku RTU fakultāšu pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību starp universitāti un vidusskolu, un jau ķēries pie tās stiprināšanas.

Sarunā ar "Delfi" Aleksandrs ieskicē ne tikai plānus un izaicinājumus jaunajā amatā un pastāsta par savu ceļu izglītībā, bet arī skaidro savu skatījumu uz izglītības sistēmas robiem un problēmām, kas vērojamas eksakto priekšmetu mācīšanā.

Taujāts par plāniem RTU Inženierzinātņu vidusskolas direktora amatā, Aleksandrs stāsta, ka viņam ir daudz konkrētu ideju, bet par tām labāk stāstītu tad, kad kaut kas būs arī paveikts. Tomēr viņam ir vairāki mērķi. Pirmais, pie kā jau sācies arī aktīvs darbs, ir sadarbība starp vidusskolu un RTU fakultātēm. Otra lieta ir izcilība, bet trešā – attīstība. Lai arī skola jau tagad izvirzījusies līderos Latvijas skolu topos, nav plānots dusēt uz lauriem, bet tiekties tālāk un virzīties augstāk.

Skolotājs tikai tad, ja ļoti grib iet uz darbu

Lai arī iepriekš Aleksandrs ir apgalvojis, ka neiemainīs skolotāja amatu pret tādu, kur ar papīriem jāstrādā vairāk nekā ar skolēniem, tas tomēr ir noticis. Par RTU Inženierzinātņu vidusskolas direktoru viņš kļuva, jo pamanīja vakanci un uzvarēja konkursā. Šī skola jau kopš dibināšanas brīža ir piesaistījusi Aleksandra uzmanību, jo tā veidota skolēniem, kas apzināti izvēlējušies mācīties inženierzinātnes. Viņš ir pārliecināts, ka bērns to, ka vēlas saistīt savu dzīvi ar eksaktajām zinātnēm, apzinās jau salīdzinoši agri: "Piemēram, mans lēmums, ka gribu šo jomu studēt, nāca jau kādā ceturtajā klasē. Ja skolēns devītajā klasē to apzinās, viņam ir jādod iespēja. Man tas šķita kaut kas ekstra labs un foršs, tāpēc es bez īpašām gaidām par to, kā man varētu veikties konkursā, nosūtīju savu CV." Aleksandrs uzvarēja konkursā ar piecām atlases kārtām un kļuva par skolas jauno direktoru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!