Foto: Sputnik/Scanpix
Laikā, kad aprit 80. gadskārta kopš Otrā pasaules kara sākuma un 75. gadskārta kopš Otrā pasaules kara beigām, pastiprinātu uzmanību ir ieguvusi diskusija par kara izcelšanos, norisi un tā sekām. Kamēr Rietumeiropā tiek uzsvērts, ka karu izraisīja divi totalitāri režīmi, kā arī tiek veicināta diskusija par kara nozīmību, Krievijas mediji un valsts iestādes akcentē krasi atšķirīgu nostāju.

Tuvojoties 9. maija svinībām, mūsdienu Krievija aktīvi iestājas par to, ka ir nepieciešams godāt kara upuru piemiņu, vienlaikus virknei valstu, tai skaitā Latvijai, pārmetot mēģinājumus pārrakstīt vēsturi. Tas rada bažas, vai aiz vispārpieņemtas cieņas izrādīšanas neslēpjas mēģinājums noklusēt vēsturisko kontekstu, dienasgaismā ceļot tikai sev izdevīgos notikumus.

Totalitāro simbolu aizliegums aptraipot uzvarētāju godu

23. aprīlī Saeima atbalstīja grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Tie paredz aizliegt publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS un tās republiku, kā arī nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus un tos veidojošos elementus, tai skaitā stilizētā veidā.

Foto: DELFI

Tas nozīmē, ka šobrīd faktiski ar likumu ir aizliegts publiskos pasākumos izmantot abu totalitāro režīmu formastērpus, karogus, ģerboņus un simbolus. Nav pārsteidzoši, ka šo lēmumu steidza kritizēt Krievijas vēstniecības Latvijā, nodēvējot to par "nespēju atteikties no saviem ideoloģiskajiem postulātiem" laikā, kad pasaulē valda pandēmija. Latvija tādā veidā mēģinot pārrakstīt vēsturi un aptraipīt kara uzvarētāju godu, teikts vēstniecības ierakstā sociālā tīkla "Facebook" lapā.

Ekrānuzņēmums no FB

Kremļa naratīvu pavadīja arī pašmāju prokrieviskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko komentārs Krievijas portālam "Riafan", kurā viņš likuma pieņemšanu rosina salīdzināt ar Latvijas nostāšanos "zaudētāju pusē". Intervijā medijam "EurAsia Daily" Gapoņenko papildināja savu viedokli, sakot, ka šādā veidā Latvija tiecas pazemot Otrā pasaules kara uzvarētājus un pārvilkt svītru šīs uzvaras nozīmībai, tādējādi Latviju vainojot centienos mainīt Otrā pasaules kara iznākumu.

Ekrānuzņēmums no Riafan.ru

Vēstures mantojuma kontekstā nozīmīga ir arī Latvijas Krievu biedrības iniciatīva ar sabiedrisko organizāciju un veterānu organizāciju palīdzību izplatīt jauniešiem paredzētas informatīvas brošūras par Otro pasaules karu. Biedrības vadītāja Tatjana Favorskaja izteikusies, ka mūsdienās, kad "pastāv mēģinājumi pārrakstīt vēsturi", jauniešiem esot jāzina, "kurš patiesībā Latvijai atnesis uzvaru" un esot jāsniedz savs ieguldījums cīņā par taisnību.

Ekrānuzņēmums no Sputniknews.ru

Šos paziņojumus caurvij viens vienots vēstījums, proti, Latvija tiek apsūdzēta vēstures pārrakstīšanā. Mūsdienu Krievijas redzējumā Padomju Savienība bija atbrīvotāja, kas atradās "pareizajā" ierakumu pusē, līdz ar to viss, ko tā paveica, ir atzīstams par labu un apsveicamu. Tādā veidā Krievija tiecas relativizēt savu rīcību jeb mazināt nodarījumu nozīmību, lai izvairītos no sev neērto un neglaimojošo notikumu apspriešanas. Attiecīgi Padomju Savienības pielīdzināšana nacistiskajai Vācijai tiek uztverta par mēģinājumu pārrakstīt vēsturi, "uzvarētājus" pielīdzinot "zaudētājiem". Taču, izplatot šādu sagrozītu vēstījumu, prokrieviskie mediji paši kļūst par vēstures pārrakstītājiem.

Vai Latvija tiešām pārraksta vēsturi

Latvijas nostāja ir balstīta objektīvā realitātē, proti, Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorija nonāca abu totalitāro režīmu jūgā, savukārt Otrā pasaules kara beigas Latvijai neatnesa uzvaru un neatkarības atjaunošanu. Tā vietā atbrīvošana no nacistiskās Vācijas iezīmēja otrreizējās padomju okupācijas sākumu, ko pavadīja masveida represijas pret iedzīvotājiem.
Ideja, ka Padomju Savienības ieguldījums nacistiskās Vācijas sakaušanā attaisno tās nodarījumus, ir aplama pašos pamatos
APPC

Līdz ar to Latvijas nostāja nav vērsta nedz uz Otrā pasaules kara vēstures pārrakstīšanu, nedz falsifikāciju. Pretstatā prokrieviski noskaņoto aktīvistu un mediju regulāri minētajam, Latvija nemēģina jelkādā veidā attaisnot vai mīkstināt nacistiskās Vācijas noziegumus. Tieši otrādi – Latvijas pozīcija ir balstīta objektīvā vēstures analīzē, neslēpjot neglaimojošus notikumus un ņemot vērā notikušā kontekstu. Latvijas, tāpat kā Baltijas valstu un Polijas, redzējumā cīņa starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju bija cīņa starp diviem ļaunumiem, no kuriem neviens nav uzskatāms par labāku vai mazāk vainīgu. Būtiski norādīt, ka šo nostāju ļoti labi apzinās arī prokrieviski noskaņotie.

Līdz ar to lēmums faktiski pielīdzināt abu totalitāro režīmu simboliku nav pamatots "ideoloģiskos postulātos", bet gan ir veidojies vēstures izpētes rezultātā. Tieši tāpat kā nav adekvāti izmantot simboliku, kas pieder režīmam, kas uzsāka Otro pasaules karu un īstenoja Holokaustu, nav pieņemami izmantot Padomju Savienības simboliku, jo tā pieder režīmam, kas ir vainojams pie īstenotā genocīda, Latvijas okupācijas un ir līdzatbildīgs par Otrā pasaules kara izraisīšanu.

Savukārt ideja, ka Padomju Savienības ieguldījums nacistiskās Vācijas sakaušanā attaisno tās nodarījumus, ir aplama pašos pamatos. Par savu rīcību ir jāuzņemas atbildība, un suverēnu valstu okupēšana un represiju izvēršana pret okupēto teritoriju iedzīvotājiem nav attaisnojama nekādos apstākļos.

Pašu prokrievisko aktīvistu nostāja ir vērtējama kā mēģinājums pārrakstīt vēsturi
APPC

Lai diskreditētu Latviju, prokrieviski noskaņotie reizumis norāda, ka šādu pozīciju ieņemt tikai Baltijas valstis un Polija, savukārt pārējai Eiropai mūsu it kā rusofobiskais viedoklis nerūpot. Taču arī tas nav tiesa. Pērnā gada septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, atbildību par Otrā pasaules kara izcelšanos uzliekot nacistiskajai Vācijai un Padomju Savienībai, kuras kara priekšvakarā ar Molotova-Rībentropa pakta palīdzību sadalīja Eiropu ietekmes sfērās un faktiski pavēra durvis kara sākumam.

Rezolūcija tāpat skaidri norāda, ka nacistiskās Vācijas sakaušana nebūt nenozīmēja atbrīvošanu, Padomju Savienībai okupējot teritorijas un izvēršot masveida represijas un pat genocīdu pret iedzīvotājiem.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Šajā kontekstā visnozīmīgākā ir norāde uz Krievijas politiskās elites mēģinājumiem glorificēt komunistisko režīmu un attaisnot vai pārrakstīt tā nodarījumus, mēģinot to izmantot kā daļu no informatīvā kara, lai šķeltu Eiropu.

Šo pašu ideju atspoguļoja arī Saeimas šī gada 16. janvārī pieņemtais lēmums par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību, nosodot mēģinājumus noliegt vēstures faktus par kara izcelšanos, norisi un noslēgumu, lai mazinātu Padomju Savienības atbildību.

Kas ir patiesie vēstures pārrakstītāji

Saskaņā ar prokremlisko aktīvistu nostāju, Padomju Savienība uzvarēja Otrajā pasaules karā, un jebkāda diskusija par notikušā kontekstu un to veidojošajiem apstākļiem ir pielīdzināma ķecerībai.

Līdz ar to Padomju Savienības līdzatbildības un pastrādāto noziegumu pieminēšana tiek uztverta kā mēģinājums aptraipīt Padomju Savienības un tās nesto upuru piemiņu, kā rezultātā Latvija (tāpat kā Baltijas valstis un Polija kopumā) tiek apsūdzētas vēstures pārrakstīšanā.

Tieši paši prokrieviskie aktīvisti izliekas neredzam to, ka Padomju Savienības vēsturē ir gana daudz neglaimojošo lapaspušu
APPC

Taču, palūkojoties ciešāk, pašu prokrievisko aktīvistu nostāja ir vērtējama kā mēģinājums pārrakstīt vēsturi. Latvijas nostāja ir balstīta vēsturiskas izpētes rezultātos un saskan ar visas Eiropas viedokli, ka karu izraisīja divi totalitāri režīmi, kuri turklāt okupēja Latvijas teritoriju un īstenoja represijas pret iedzīvotājiem.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Skaļi daudzinātā uzvara neatnesa atbrīvošanu, tā vietā iezīmējot okupāciju, kas ilga vairāk nekā četras desmitgades. Tāpat nav pamata apgalvot, ka Latvija esot vērsta uz vienas vai otras puses glorificēšanu vai attaisnošanu. Latvija ņem vērā notikušā kontekstu, lai korekti vērtētu vēstures notikumus, proti, neviens nemēģina apšaubīt Padomju Savienības ieguldījumu nacistiskās Vācijas sakaušanā, kā to mēģina pasniegt prokrieviskie rupori. Tieši paši prokrieviskie aktīvisti izliekas neredzam to, ka Padomju Savienības vēsturē ir gana daudz neglaimojošo lapaspušu.

Klausies arī "Atmaskots.lv" podkāstu šeit:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!