Fоtо: AFP/Scanpix/LETA/F64

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē. Krievijai uzsākot karu, sabiedrībā parādījās bažas par iespējamu pārtikas krīzi, jo sākotnēji Ukraina bija spiesta pārtraukt teju visas piegādes. Taču vasaras vidū karojošās valstis ar Turcijas un ANO starpniecību vienojās atvērt Melno jūru eksportam. Kopš tā laika Kremlis un tā atbalstītāji regulāri apvaino Ukrainu melos un apgalvo, ka tā pārvadā graudus nevis uz trūcīgajām valstīm, bet gan Eiropas Savienību. Portāls "Delfi" pārliecinājās, ka dati rāda pretējo.

Pirmo reizi pārmetumus Ukrainai saistībā ar graudu eksportu septembrī izteica Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Taču šādi apgalvojumi turpina cirkulēt Kremļa politikas atbalstītāju vēstījumos. To nesen publicējis arī kāds Krievijas atbalstītājs, kura ierakstus bieži vien "Twitter" pārpublicē arī dažādi dezinformācijas kanāli. Autors apgalvo, ka Krievija piegādās 30–50 miljonu tonnu graudu prioritāri trūcīgajām valstīm. Vienlaikus tikai 3% no ukraiņu eksportētās produkcijas nonākot šādās valstīs kā Džibutijā un Jemenā.

Krievija ir lielākā graudu eksportētāja pasaulē, bet Ukraina šajā jomā ieņem piekto vietu. Tiesa, ka jau vēsturiski liela daļa eksporta nonāca trūcīgajās valstīs Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Kad Krievija uzsāka pilna mēroga karu, Ukraina bija spiesta pārtraukt teju visas piegādes, kas radīja bažas par pārtikas krīzi pasaulē. Vasarā karojošās valstis ar Turcijas un ANO starpniecību parakstīja Melnās Jūras vienošanos. Tātad Krievija piekrita atbloķēt vairākas ostas Melnajā jūrā, lai Ukraina varētu atsākt eksportu un pasaule izvairītos no pārtikas krīzes. Kopš tā laika Krievija vairākas reizes ir pārmetusi kaimiņvalstij to, ka tā nepiegādā graudus trūcīgajām valstīm, kā to darot agresorvalsts.

ANO dati tomēr rāda pretējo. Līdz septembra vidum Ukraina ir eksportējusi 2,7 miljonus tonnu graudu. No tiem 28% nogādāti trūcīgajās valstīs, kā Ēģiptē, Irānā, Indijā, Sudānā, Kenijā, Arī Džibutijā un Jemenā, ko "Twitter" ierakstā piemin autors. Aptuveni tik pat nonāk valstīs ar vidēju ienākumu līmeni, kā Turcija, Ķīna un Bulgārija. Bet 44% nogādā pārtikušajās zemēs – Spānijā, Nīderlandē, Itālijā, Korejā, Rumānijā utt. Tātad nav tiesa, ka tikai trīs procenti eksportēto graudu sasniedza trūcīgās valstis.

Tomēr kopumā no kara daudz cietusī Ukraina nespēj nodrošināt piegādes tādos pašos apjomos kā pirms kara, tāpēc, ja Krievijā tik tiešām rūp pārticība trūcīgajās valstīs, karš būtu jāpārtrauc. Turklāt Putins ir vairākkārt draudējis izstāties no Melnās jūras vienošanās, kas nozīmē, ka ostas tiktu bloķētas atkal un eksports nenotiktu.

Tātad – joprojām liela daļa Ukrainas eksportēto graudu nonāk trūcīgajās valstīs, taču kopumā apjomi ir samazinājušies Krievijas uzsāktā kara dēļ. Vienlaikus arī Krievija, kura ir lielākā graudu eksportētāja pasaulē, šobrīd nespēj piegādes nodrošināt pirms kara apjomos. Lai gan sankcijas šīs piegādes neskar, bankas un apdrošinātāji nereti nevēlas riskēt iesaistīties darījumos ar agresorvalsti, kā arī piegādātāji nevēlas sūtīt transportu uz konflikta zonām. Tajā pašā laikā Krievijā šogad bijusi rekordliela raža un, tā kā eksporta apjomi ir krietni zemāki nekā iepriekš, valstī ir grūtības atrast, kur šos lauksaimniecības produktus glabāt.

Jāpiemin arī, ka Ukraina vairākkārt pārmetusi Krievijai graudu zagšanu un izvešanu ārpus valsts. Piemēram, aģentūra "Reuters" ziņoja, ka kāda satelīta attēli liecina, ka daļa no zagtajiem graudiem aizvesti uz Sīriju.

Var secināt, ka "Twitter" ierakstā sniegta nepatiesa informācija par patiesajiem Ukrainas graudu eksporta apjomiem. Kā arī pietrūkst konteksta, kas skaidro, ka patiesībā Krievijas uzsāktais karš ir iemesls bažām par pārtikas krīzi konkrētajās pasaules daļās.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !