Pagājušās nedēļas nogalē apritēja 24 gadi kopš NATO sāka bombardēt tagadējās Serbijas galvaspilsētu Belgradu. Uzlidojumi ilga no 1999. gada 24. marta līdz 1999. gada 10. jūnijam. Tas noslēdza gandrīz pusotru gadu ilgo Kosovas karu, kurā Dienvidslāvijas karaspēks cīnījās pret Kosovas albāņu partizāniem. Par to, vai mērķis šajā gadījumā attaisnoja līdzekļus, viedokļi ir pretrunīgi. Šis NATO solis radījis telpu arī mūsdienu dezinformatoriem. Marta beigās kādā no Latvijas "Telegram" grupām tika publicēts ieraksts, ka bombardēšanā bojā gāja 4000 civiliedzīvotāju. Portāls "Delfi" secina, ka tā nav taisnība.
Marta noslēgumā kādā no Latvijas "Telegram" grupām, kurās regulāri tiek izplatīti dažādi maldi, kāds autors publicēja ierakstu. Autors atzīmē, ka publicēšanas dienā bijusi Belgradas bombardēšanas gadadiena. Gaisa uzlidojumos bojā esot gājuši četri tūkstoši civiliedzīvotāju. Portāls "Delfi" secina, ka informācija par bojāgājušo skaitu ir nepatiesa. Grupā kopumā ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis dalībnieku un nereti tiek publicēti dažādi Kremļa propagandas un sazvērestību teoriju naratīvi.
NATO veiktā Belgradas bombardēšana sākās 1999. gada 24. martā, vairāk nekā gadu pēc Kosovas kara sākuma. Militārajā konfliktā piedalījās Dienvidslāvijas armija, kura pirms kara kontrolēja Kosovu. Tā cīnījās pret Kosovas albāņu partizāniem, kuri gribēja atbrīvot valsti no serbu ietekmes un vēlāk to pievienot Albānijai. NATO pamatoja iesaistīšanos karā ar toreizējā Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča un viņa armijas nežēlīgajiem noziegumiem pret albāņu civiliedzīvotājiem – veicot etnisko tīrīšanu. Par to Miloševičs tika tiesāts Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā Hāgā.
Bombardēšana bija sekas arī neveiksmīgajām miera sarunām starp karojošajām pusēm – Dienvidslāvijas spēki nepiekrita pamest Kosovu un ļaut albāņiem veidot savu valdību. Līdz ar to, NATO lēma uzsākt gaisa uzlidojumus, kas ilga divarpus mēnešus. Šim solim alianse neguva ANO atbalstu, jo netika panākta vienošanās Drošības padomē Ķīnas un Krievijas iebildumu dēļ. Tomēr tas uzsākt operāciju neatturēja.
Tās laikā tika bombardēti vairāki militārie, civilie un infrastruktūras objekti, kā rezultātā bojā gāja aptuveni 500 cilvēku – tā teikts cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" atzinumā. Tātad patiesībā NATO veiktajos gaisa uzlidojumos Belgradai bojā gāja astoņas reizes mazāk civiliedzīvotāju nekā apgalvo "Telegram" ieraksta autors. Tas gan nemaina faktu, ka par šo alianses rīcību viedokļi dalās.
Dienvidslāvija sniedza prasību Hāgas tribunālā pret desmit NATO dalībvalstīm, vainojot aliansi genocīdā. Taču tiesneši šādu pārkāpumu nesaskatīja. Tiesa, ka ar šo soli NATO panāca kara beigas un Dienvidslāvijas karaspēka atkāpšanos no Kosovas, kā rezultātā tika uzsākta miera uzturēšanas misija.
"Telegram" ieraksta autoram taisnība, ka NATO sāka bombardēt tagadējās Serbijas galvaspilsētu Belgradu 1999. gada 24. martā. Tomēr autors sniedzis nepatiesu informāciju par mirušo civiliedzīvotāju skaitu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
