Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Kas sanāk, ja tu pavadi 12 gadus skolā ar mūzikas novirzienu, vēl četrus studē savu specialitāti un neskaitāmas stundas savas dzīves nīksti mēģinājumos, kuros līdz perfekcijai slīpē savu instrumentspēli vai vokālu? Visticamāk, ne tas, kas sanāca 28. marta vakarā “Singapūras satīna” koncertā “Palladium”. Šajā dienā ņiprākie pūpola fani valstī sapulcējās vienuviet, lai ieskandinātu Lieldienas kopā ar savu mīļāko sekstetu.

"Cehs.lv" virsdiriģents Kristaps Āls pēdējo reizi “Singapūras satīna” uzstāšanos baudīja neilgi pēc grupas dibināšanas cienījamajā mākslas saietā "Cehstivāls" 2016. gada vasarā. Toreiz uzsūktais acīmredzami pietika astoņiem krietniem gadiem, tāpēc nu bija pienācis laiks lūkoties, kā šiem dekadentajiem māksliniekiem ir izdevies piestūķēt "Palladium" ar cilvēkiem. Divreiz vienā nedēļā. Atbilde šokēja pat pašu Ālu. 

Piebilde: Tiem, kuri vēl tikai plāno apmeklēt "Singapūras satīna" koncertu 29. martā, turpmākajā tekstā būs spoileri. Jā, jūs izlasījāt pareizi. Šajā koncertā ir scenogrāfija, ko spoilot.

K. Āla vērtējumā koncerta ievads ir viena no būtiskākajām pasākuma sastāvdaļām, jo tā mērķis ir klausītāju gluži kā instrumentu uzskaņot un ievadīt tālākajā audiovizuālajā piedzīvojumā.

* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!