Foto: EPA/Scanpix/LETA

Tikko stājies spēkā Eiropas Savienības (ES) embargo Krievijas jēlnaftas importam pa jūru, kā arī ASV, G7 valstu (Lielbritānija, Vācija, Itālija, Kanāda, Francija, Japāna un ASV) un Austrālijas noteikumi par cenu ierobežojumiem Krievijas naftai. ES pievienojusies Lielā septītnieka zemēm, nosakot cenu griestus Krievijas naftai 60 ASV dolāru apmērā par barelu (159 litriem). Nosakot tos, lēmējas gan vēlējušās gādāt, lai Krievijas nafta arī turpmāk tiktu tirgota pasaules tirgū, tādējādi saglabājot globālo naftas piedāvājumu un neradot tās trūkumu, lai cenas nepieaugtu. Turklāt ir paredzēts korekcijas mehānisms, lai jēlnaftas cenu ierobežojums vienmēr būtu piecus procentus zemāks par tirgus cenu.

Nafta ir Krievijas ekonomikas asinsrite, pat svarīgāka par gāzi (kuru Eiropa ilgtermiņā vairs nevēlas importēt). Eiropas Komisijas uzskats ir šķietami loģisks, lai arī savā vienkāršībā naivs – sankcijas Krievijai liegs būtiskus kara turpināšanai nepieciešamos ieņēmumus un tādējādi piespiedīs Kremli izbeigt vardarbību Ukrainā.

ES seko ASV un Lielbritānijas piemēram, kuras jau ir pārtraukušas naftas importu no Krievijas (atjaunojot importu no Venecuēlas). Brisele ir vilcinājusies tāpēc, ka eiropieši naftu daudz vairāk iepērk no Krievijas un atsevišķas ES dalībvalstis no tās ir ļoti atkarīgas, kā dēļ saskaņa nav rasta viegli. Lai nodarītu nopietnu triecienu Kremļa finansēm, Polija un Ukraina gribējušas noteikt maksimālo cenu 30 dolāru par barelu, bet Grieķija, Malta un Kipra iestājās par 70 dolāru limitu, jo, pēc Starptautisko finanšu institūta ziņām, šo valstu tankkuģi pārvadā 55 procentus Krievijas naftas. Jautājums par kaitējuma līmeni nav vienkāršs, jo 60 dolāru robeža atšķiras no 80 dolāru pašreizējās oficiālās jēlnaftas cenas, taču var jūtami neietekmēt Maskavas valūtas ieņēmumus kara finansēšanai, ņemot vērā, ka Kremlis faktiski pārdevis savu naftu arī par 48 dolāriem par barelu (šādu cenu Primorskas ostā reģistrējusi specializētā aģentūra "Argus Media").

Tad jau svarīgākais ir nevis cenu griesti, bet gan

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!