SEB 'Nordic Outlook' ekonomikas apskats: vai augošā inflācija bremzēs izaugsmi?

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis: "Mēs joprojām pieturamies pie mīkstās nosēšanās scenārija, kas tiek balstīts uz vairākiem pozitīviem aspektiem. Jauni fiskālie stimuli augsto enerģijas cenu kompensācijai, militārās investīcijas un zaļā kursa īstenošana nodrošinās īstermiņa atbalstu eirozonas izaugsmei. Tikmēr atbalstu sniedz kovidlaikā veiktie mājsaimniecību uzkrājumi, kas padarīs privāto sektoru izturīgāku pret likmju paaugstināšanu. Mājsaimniecību parādu slogs ir daudz mazāks, nekā pirms globālās finanšu krīzes. Piedāvājuma puses problēmas, kas dzen šobrīd inflāciju, ar laiku mazināsies. Pakalpojumu sektora atvēršanās turpinās, kas var mazināt spiedienu uz precēm un novirzīt pieprasījumu uz nozarēm, kas nesaskaras ar piedāvājuma trūkumu. Ir vērts atzīmēt, ka reālās procentu likmes saglabāsies zemas, neskatoties uz pamata likmes pieaugumu."

Pēc sākotnējā kāpuma enerģijas cenas ir nedaudz atkāpušās. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka ASV u.c. valstis ir sākušas izmantot naftu no savām stratēģiskajām rezervēm un Ķīnas ierobežojumi ir samazinājuši pieprasījumu. Taču abi faktori ir pārejoši un enerģijas cenas pārskatāmā nākotnē saglabāsies augstas. Šogad "Brent" jēlnaftas cena būs vidēji USD 106 par barelu un USD 85 2023. gadā. Arī gāzes cenas būs krietni virs normālā līmeņa.

Augstā inflācija šobrīd kavē izaugsmi, bet valsts sektora ieņēmumi pret inflāciju ir jutīgāki nekā tēriņi. Piemēram, pat ja mājsaimniecības patēriņa apjoms samazinās, nominālā patēriņa daļa no nodokļa bāzes var kāpt. Papildus pozitīvai ietekmei uz budžetu tas nozīmē arī valsts parāda attiecību pret IKP samazināšanos. Pēc pandēmijas laika stimulu paketes fokuss šobrīd mainās. Īpaši Eiropā mājsaimniecības un uzņēmumi saņem kompensācijas par augstām enerģijas cenām. Attīstības ekonomikām elastība ir ierobežota, neskatoties uz lielajām vajadzībām, jo ​​pārtika un enerģija veido lielāku daļu no patēriņa groza nekā bagātākajās valstīs, kas pastiprina spriedzi sabiedrībā.

Gada sākumā ekonomikas uzrāda spēcīgu inerci, kas ļaus vieglāk pārvarēt izaicinājumus. Tomēr gada otrajā pusē sagaidāma izteikta izaugsmes palēnināšanās ar iespējamu īslaicīgu lejupslīdi. Tomēr kopumā šogad ekonomikas izaugsme noturēsies – Latvijā ar 1.8%, Lietuvā 0.9%, bet Igaunijā 0.6% apmērā. Svarīgs aspekts būs kopējam noskaņojumam ekonomikā, kas noteiks patēriņa un investīciju aktivitāti. Veiksmīgi risinot Krievijas izejvielu alternatīvu izaicinājumus, īpaši enerģijas jautājumus, var mazināties inflācijas spiediens. Svarīgs aspekts būs epidemioloģiskā situācija rudenī un Ukrainas kara dinamika. Ja šie riski tiks samērīgi risināti, izaugsme šogad var izrādīties pat augstāka. Nākamgad izaugsme visās trijās valstīs atkal paātrināsies.