"Nozare izprot un atbalsta nepieciešamību kāpināt nodokļu ieņēmumus, lai tādējādi stiprinātu valstiski un sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas, taču vienlaikus iebilst pret azartspēļu nodokļa paaugstināšanu, nepārskatot kopējo nodokļu slogu komersantiem un nerodot risinājumu nelegālā tirgus samazināšanai. Nav samērīga simetriski vienāda nodokļa paaugstināšana visiem spēļu veidiem, jo ir būtiski atšķirīgas investīcijas un izdevumu pozīcijas. Jāatzīmē, ka kopš 2019. gada ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm katru gadu ir dubultojušies, savukārt no spēļu automātiem – samazinājušies par 40%," uzsver LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks.
Diskusijas dalībnieki akcentēja, ka nepieciešams rast sabalansētu regulējumu, lai tādējādi sniegtu vajadzīgo pienesumu valsts budžetam un vienlaikus neuzliktu pārmērīgu slogu godprātīgiem nodokļu maksātājiem. Finanšu ministrija no 2024. gada piedāvā paaugstināt azartspēļu nodokli par 20% azartspēļu automātiem un spēļu galdiem un par 20% interaktīvajām azartspēlēm un izlozēm ar kopējo fiskālo ietekmi 5,2 milj. EUR apmērā. LSBA piedāvā kompleksu un sabalansētu risinājumu nozares nodokļu paaugstināšanai ar pozitīvu fiskālo ietekmi 2024. gadā – 7,7 milj. EUR, kas ir par 2,5 milj. EUR vairāk nekā FM piedāvātais aprēķins. Ar šo alternatīvo priekšlikumu ir iepazīstināta par nozares politiku atbildīgā Finanšu ministrija (FM) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Diskusijā izskanēja cerība, ka veidosies konstruktīva saruna.
Tāpat diskusijā pausts, ka "Latvijas Loto" piedzīvojis pelnošāko gadu tā pastāvēšanas vēsturē, taču nodoklis izlozēm nav pārskatīts kopš 2011. gada, tādēļ būtu nepieciešams palielināt nodokļa likmi izlozēm, lai to pielīdzinātu pārējo Baltijas valstu līmenim – Lietuvā 18%, Igaunijā no 2024. gada 22%. Veselības ministrijas 2019. gada pētījumā atzīts, ka, lai gan loterijas skata kā no azartspēlēm atšķirīgu izklaides veidu, tās tomēr piedāvā līdzīgu spēlēšanas procesu, taču tās tiek primāri skatītas kā valsts ienākumu kanāls nevis kā potenciāls kaitējums individuāliem spēlētājiem, turklāt piedalīšanas loterijā un klienta finansiālais pienesums tiek reklamēts kā atbalsts sociāliem jautājumiem. LSBA uzstāj uz vienlīdzīgu attieksmi.
Nozare arī rosinājusi ieviest jaunu ieņēmumu pozīciju – atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli no laimestiem nerezidentiem un, ļaujot organizēt starptautiskus pokera turnīrus, 10% no ieņēmumiem iekasēt nodokļa veidā (tāpat kā pārējās Baltijas valstīs), kas jau nākamā gada budžetā dotu aptuveni 500 tūkst. EUR. Turklāt, balstoties aprēķinos, viesmīlības un tūrisma nozare ik gadu varētu iegūt netiešos ieņēmumus aptuveni 4 milj. EUR apmērā. Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs 8. novembra sēdē izteicies, ka novērtē nozares vēlmi sniegt lielākus nodokļu ieņēmumus, nekā FM plānā paredzēts. Jāatzīmē, ka FM pārstāvji neatsaucās aicinājumam piedalīties diskusijā, tādēļ ministrijas viedoklis un argumentācija netika atspoguļota un pamatota.
"Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā svārstās starp aptuveni 20 līdz 25%, un līdzīga tendence vērojama arī azartspēļu nozarē, kur nelegālais tirgus sastāda aptuveni 20%, tādēļ ir jāsaprot, kurā brīdī nodokļu slogs ir pārāk liels un nesamērīgs. Lai cilvēki nepārceltos uz "pelēko" sektoru, un īpaši būtiski tas ir interaktīvo azartspēļu kontekstā. Valstiski ir jādomā, kā tos 20 un vairāk procentus "dabūt laukā no ēnas". Tas ir jautājums par to, kā sabalansēt nodokļu politiku tā, lai budžeta ieņēmumi būtu pietiekoši, bet komersanti savukārt būtu apmierināti un turpinātu strādāt. Attiecīgi nodokļu likmei ir jābūt samērīgai, taču azartspēļu kontekstā, manuprāt, ir ārkārtīgi būtiski sakārtot arī administratīvos un juridiskos jautājumus. Piemēram, ja salīdzinām ar Igauniju, tad, kādēļ Latvijā nevarētu organizēt liela mēroga pokera turnīrus, kas no tūristiem vien atnes divus miljonus eiro? Pašlaik valsts budžetam un saistītajām nozarēm šī nauda iet garām, taču ar konkrētiem soļiem tas ir risināms," pauž zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.
Diskusijas dalībnieki akcentēja, ka viens no būtiskākajiem nesamērīgi lielas nelicencētā tirgus daļas pastāvēšanas iemesliem Latvijā ir IIN aprēķina kārtība azartspēļu laimestiem – tas tiek piemērots nevis "tīrajam laimestam", no laimesta atskaitot ar dalību saistītos izdevumus, bet gan naudas pārskaitījumiem no spēles konta uz banku. Šāds nodoklis ne vien palielina spēlētāja izmaksas par izklaidi, bet arī motivē pāriet uz nelicencētu azartspēļu platformu. Jānis Taukačs uzsver, ka 26 no 27 Eiropas Savienības valstīm šo ir atrisinājušas, aicinot arī Latviju sekot citu dalībvalstu piemēram un atvieglojot administratīvo un birokrātisko slogu, īpaši tūristiem.
LSBA prezidents diskusijā norādīja, ka kopš 2020. gada pašvaldības saņem vien 5% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem; iepriekš – 25%. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) katru gadu sarunās par budžetu aicina pārskatīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadali starp valsti un pašvaldībām, un atgriezties pie iepriekšējā sadalījuma. LSBA rosina pašvaldību budžetā atvēlēt vismaz 50% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, kā arī ieņēmumus no azartspēļu nodokļa par interaktīvo azartspēļu un nodokļa par valsts mēroga izložu organizēšanu, no kā pašvaldības šobrīd nesaņem neko. Ņemot vērā, ka Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes tuvāko gadu laikā paredz pašvaldībām izstrādāt priekšlikumus alternatīvo brīvā laika pavadīšanas veidu integrācijai teritorijās, kā arī ieguldīt procesu atkarību prevencijā, ir nepieciešams būtiski lielāks finansējums, citādi šīs apņemšanās ir tikai deklaratīvas. 2022. gadā pašvaldības kopā no azartspēļu nodokļa saņēma vien aptuveni 1 milj. EUR, savukārt, ja to daļa būtu 50%, tad vietvaru budžetos būtu bijuši ieskaitīti nepilni 18 milj. EUR.
Pilnu diskusijas ierakstu var noskatīties šeit.
Par Latvijas Spēļu biznesa asociāciju
Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) ir biedrība, kuras sastāvā ir lielākie spēļu biznesa uzņēmumi Latvijā ("Admirāļu klubs", "Alfor", "Klondaika", "JOKER LTD", "Olympic Casino Latvia"), kas iestājas par atbildīgu izklaidi un kvalitatīvu spēļu biznesa veidošanu Latvijā. Saskaņā ar asociācijas darbības kodeksu tiek veicināta droša un atbildīga spēle. Viens no LSBA mērķiem ir veicināt sabalansētas azartspēļu nozares politikas un stabilas regulatīvās vides izveidi azartspēļu nozarē.
-----------
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
