Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata "Nordic Outlook" jaunākās prognozes, 2024. gadā ASV ekonomikas izaugsme palēnināsies līdz 1,6%, bet eirozonas ekonomika varētu pieaugt par 0,5%. Sarežģītā situācijā ir Vācijas ekonomika, – to bremzē vājš globālais pieprasījums apvienojumā ar augstām enerģijas cenām un ierobežojošu fiskālo politiku. Savukārt Ķīna cīnās, lai palielinātu pieprasījumu, jo mājsaimniecības palielina uzkrājumus, bet problēmas nekustamā īpašuma sektorā turpinās un ģeopolitiskā spriedze ietekmē globālo tirdzniecību. Globālā izaugsme tiek prognozēta līdz 3%, kas vērtējama kā visai vārgulīga.
Latvijai un Lietuvai ekonomikas izaugsme, Igaunijai – recesija
Baltijas ekonomikas šogad piedzīvos pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās mājsaimniecību patēriņš un valdības investīcijas. Savukārt vājš globālais pieprasījums bremzēs eksporta atgūšanos. Tiešu un netiešu negatīvu ietekmi uz Baltijas ekonomikām turpinās atstāt Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 1,5%, Latvijas par 2%. Savukārt inflācija Lietuvā šogad noslīdēs līdz 2%, Latvijā – līdz 1,4%. Igaunijā inflācijas palēnināšanos bremzēs nodokļu pieaugums, kā dēļ šogad inflācija būs 3,8%. Igaunijas ekonomika ir nonākusi dziļā recesijā eksporta krituma un zemā mājsaimniecību un uzņēmumu noskaņojuma dēļ. Ņemot vērā joprojām vājās eksporta perspektīvas, Igaunijas IKP 2024. gadā samazināsies vēl par 0,5%.
Kas gaidāms ekonomikā, kāda būs inflācijas dinamika un kad varam gaidīt procentu likmju samazināšanos? Ar aktuālajām SEB "Nordic Outlook" prognozēm un šī gada tendencēm iepazīstinās SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Delfi tiešraide būs vērojama 1. februārī plkst. 10.00
Aicinām iesaistīties un izmantot iespēju uzdot savus jautājumus!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
