Foto: Shutterstock
Ēku daiļumu pilnvērtīgi šoruden un šoziem varēsim novērtēt diennakts gaišajā laikā. Daļēji vai pat pilnībā attālināts darbs. Kādu grādu zemāka temperatūra telpās. Sabiedriskā transporta biežāka izmantošana. Šie ir vien daži piemēri, kā, tuvojoties skarbajai sezonai, plāno taupīt ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes.

Jāpiebilst, ka Ekonomikas ministrija atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai no visām ministrijām saņēmusi redzējumu par to resoru plānotajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022./2023. gada apkures sezonā. Šie plāni tiek apkopoti, un paredzēts, ka plašāku ieskatu tajos ministrija varētu sniegt pēc šā gada 5. septembra. Paralēli portāls "Delfi" aptaujāja ministrijas par to iecerēm un ietaupījuma mērķiem. Izrādās, vidēji patēriņu ir plānots samazināt par 10–15%. Turklāt, kā norāda ministrijas, tām ir jārāda piemērs un jau iepriekš šis tas ir darīts lietas labā, taču, nenoliedzami, Krievijas sāktais karš Ukrainā, ar to saistītā enerģētiskā krīze liek meklēt jaunus risinājumus.

Ilgākā perspektīvā tiek spriests par vietējo resursu plašāku izmantošanu. VARAM valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis atgādina, ka Krievijas agresija Ukrainā un ar to saistītā situācija enerģētikā pierādīja, ka atkarība no Krievijas enerģijas resursu piegādātājiem rada nestabilitāti un augstas enerģijas izmaksas. "Tāpēc jo īpaši svarīgi pašreizējā situācijā ir izvērtēt vietējas izcelsmes atjaunīgās enerģijas resursu izmantošanas iespējas un tās attīstīt. Tas ir virziens uz neatkarības, drošības un ilgtspējības stiprināšanu!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!