Ļevs kadiķis
Arī tu, Brutin?
Kurš varētu ietekmēt varas maiņu Krievijā?
Privātās armijas “Vagner” vadoņa Jevgēņija Prigožina dumpis izgaismoja Vladimira Putina varas acīmredzamo vājumu. Ļoti iespējams, ka šis mēģinājums gāzt varu nebūs pēdējais – iespējams gan bruņotas sacelšanās, gan galma apvērsuma scenārijs, kurā valdnieku no troņa gāž ar viņa darbībām neapmierinātu sazvērnieku grupa. Šādi scenāriji Krievijas vēsturē jau ir pieredzēti.
“Delfi” apkopojis sarakstu, kurā iekļauti Krievijas politiskās elites, uzņēmēju, tiesībsargājošo iestāžu, specdienestu un armijas pārstāvji, kas tā vai citādi – ar savu darbību vai bezdarbību – var ietekmēt pašreizējā režīma nākotni Krievijā.
Krievijas prezidenta administrācija
Šiem trim vīriem ir tiešā piekļuve Putinam. Viņi un viņu padotie nosaka Krievijas Federācijas politiku, kā arī pašrocīgi vada propagandas mašīnu un reģionālo valsts aparātu.
  • Antons Vaino
    Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs.
    Galvenais Putina režīma administrators, persona, kuras rokās ir visi Krievijas civilā valsts aparāta vadības groži.
  • Aleksejs Gromovs
    Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks.
    Vada Krievijas propagandas mašīnu, galvenokārt – televīziju un centrālos plašsaziņas līdzekļus.
  • Sergejs Kirijenko
    Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks.
    Uz viņa pleciem gulst atbildība par Krievijas reģionu pārvaldi.
Valdība
Krievijas valdības priekšsēdētājs vada Krievijas birokrātijas aparātu un Krievijas ekonomiku. Viņš ir arī tiešais Putina pēctecis, prezidentam izstājoties no spēles.
  • Mihails Mišustins
    Premjerministrs.
    Vada visas ministrijas, izņemot Aizsardzības, Iekšlietu, Ārlietu un FSB. Pirms stāšanās premjerministra amatā vadīja ieņēmumu dienestu.
  • Dmitrijs Grikorenko
    Premjerministra vietnieks.
    Kontrolē valdības aparāta darbu, koordinē ministriju un valsts dienestu darbu. Pirms darba valdībā bija Mišustina vietnieks ieņēmuma dienestā.
  • Aleksejs Overčuks
    Premjerministra vietnieks.
    Sergeja Lavrova "dublieris": atbildīgais par ārpolitiskajiem sakariem ar NVS, Eirāzijas ekonomiskās savienības, BRICS un G20 valstīm.
"Siloviki"
Jebkura apvērsuma, sazvērestības vai puča izdošanās vai neizdošanās Krievijā būs atkarīga no tā, kāda būs federālo un Maskavas tiesībsargājošo un bruņoto spēku vienību jeb "siloviku" pozīcija.
  • Dmitrijs Kočņevs
    Armijas ģenerālis.
    Federālā apsardzes dienesta – Vladimira Putina personiskās apsardzes – direktors.
  • Viktors Zolotovs
    Armijas ģenerālis.
    Komandē Krievijas Nacionālo gvardi – kādreizējos OMON bataljonus un KF iekšējo karaspēku. Viņa pakļautībā ir Dzeržinska vārdā nosauktā divīzija, kas gādā par Maskavas drošību.
  • Nikolajs Patruševs
    Drošības padomes sekretārs.
    Formālais visu Krievijas izlūkdienestu un tiesībsargājošo iestāžu koordinators.
  • Vladimirs Kolokoļcevs
    Iekšlietu ministrs.
    Vada visu Krievijas policiju (apmēram viens miljons personu).
  • Sergejs Šoigu
    Armijas ģenerālis, aizsardzības ministrs.
    Kopā ar Valēriju Gerasimovu komandē Krievijas armiju (ap 700 tūkstošiem personu).
  • Valērijs Gerasimovs
    Armijas ģenerālis, Ģenerālštāba priekšnieks.
    Komandē Krievijas karaspēku Ukrainā. Kopā ar Šoigu komandē visu Krievijas armiju.
  • Sergejs Karakajevs
    Ģenerālpulkvedis.
    KF stratēģisko raķešu spēku komandieris. Iespēja, ka Krievija pielietos kodolieroci, ir atkarīga no viņa nostājas.
  • Aleksandrs Bortņikovs
    FSB direktors.
    Var novērst vai piesegt iespējamo sazvērestību, zinot par tādas eksistenci.
  • Sergejs Nariškins
    Ārējās izlūkošanas dienesta direktors.
    Tāda pati ietekme kā Aleksandram Bortņikovam.