Fоtо: LU fotoarhīvs

Ar devīzi "Vēl jaudīgāks!" 10. maijā notiks jau trešais AS "Sadales tīkls" rīkotais energoapgādes inovāciju forums "AC/DC Tech", kura programmā šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta datiem un inovācijām, kā arī klimatneitralitātes mērķiem un ģeopolitikai, par ko plašāk stāstīs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors, Dr. ģeol. Kristaps Lamsters.

Kā uzsver Lamsters, pēdējās divās desmitgadēs norisinās ļoti straujas klimata un vides pārmaiņas, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē it visus planētas nostūrus: "Ja palūkojamies uz datiem, tie ir ļoti satraucoši. Piemēram, globālā temperatūra. Ja salīdzinām mūsdienas pret 1950.–1980. gada periodu, tad tā ir cēlusies vairāk nekā par vienu grādu pēc Celsija. Visvairāk tas ir jūtams polārajos reģionos un īpaši Arktikā. Atsevišķās vietās, kuras es pats esmu apmeklējis, piemēram, Svalbārā, temperatūra ir kāpusi jau par četriem grādiem. Tam, protams, ir dramatiska ietekme uz vidi."

Nozīmīgākais riska faktors ir ogļskābās gāzes un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas, kas arvien turpina pieaugt.

"Mēs, Rietumi un Amerikas Savienotās Valstis, dzīvojam ilūzijā, ka spējam mainīt pasauli uz labu, taču dati rāda pilnīgi ko citu. Nevienā brīdī SEG emisiju daudzums nav samazinājies. Gluži pretēji – tas turpina augt. Pirms dažiem gadiem ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā pārsniedza 400 daļiņas uz miljonu. Ja mēs paskatāmies uz ogļskābās gāzes koncentrāciju pēdējos 2,6 miljonos gadu (tas ir kvartāra periods, par kuru ģeologiem ir salīdzinoši detalizēta informācija, kas iegūta no dziļjūras nogulumu serdeņiem un ledus serdeņiem), tad tā nav pārsniegusi 300 daļiņas uz miljonu. Pārmaiņas ir straujas, un daba vēl nav spējusi uz to visu reaģēt. Ir pilnīgi skaidrs, ka globālā temperatūra turpinās kāpt," skaidro ģeologs, kurš kopā ar kolēģiem kopš 2014. gada dodas ekspedīcijās uz ledājiem un veic zinātniskus pētījumus.

Vaicāts par iespējamiem scenārijiem, ja cilvēce turpinās saimniekot kā līdz šim, Lamsters atsaka, ka klimata pārmaiņas konkrēti izskaitļot nevar, jo ir ļoti daudz nezināmo lielumu, taču globālā temperatūra līdz šī gadsimta beigām var pieaugt par vēl vienu līdz pat četriem grādiem. "Tas ir milzīgs kāpums. Ja pasaulē kopumā temperatūra palielinās par dažiem grādiem, tad, piemēram, Arktikā temperatūra var palielināties līdz pat 10 grādiem. Un tas nozīmē absolūti dramatiskas izmaiņas ledāju tilpuma un ūdens līmeņa ziņā," skaidro pētnieks.

Klimata pārmaiņas mēs varam novērot arī Latvijā, piemēram, kā liecina LVĢMC dati, 2019./2020. gada ziema bija siltākā novērojumu vēsturē, taču Arktikā izmaiņas ir vēl uzskatāmākas.
"Zinātnieki izmanto satelītattēlus, kur uzskatāmi varam redzēt, kā samazinās sniega, ledāju un jūras ledus platība. Taču, arī aizbraucot uz Arktiku, ik gadu var redzēt, kā ledāji ir mainījušies. Ir daži ledāji, kas atkāpjas par vairākiem simtiem metru gada laikā. Tas nozīmē – ja aizbraucam turpat pēc pieciem gadiem, ledāja mala jau ir atkāpusies par veselu kilometru un ir atsegusies jauna zemes platība," atklāj Lamsters.

Klimata pārmaiņas – ģeopolitisks jautājums

Ja Latvijā globālās sasilšanas izraisītas vides pārmaiņas, piemēram, šogad uzskatāmi izjuta Jēkabpils un Daugavpils iedzīvotāji, kur palienēs applūda mājas, tad citviet pasaulē ik gadu applūst krietni plašākas teritorijas. Palielināta riska grupa ir attīstības valstis, kur cilvēki jau šobrīd cieš badu.

"Nākotnē tas viss saasināsies – nebūs iespējams izaudzēt pārtiku, iegūt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, palielināsies postošas dabas katastrofas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, piemēram, plūdi, viesuļvētras, ilgstošs sausums, karstuma un aukstuma viļņi, aizvien vairāk plašu ugunsgrēku būs Sibīrijā, Aļaskā, Arktikā kopumā. Savukārt katastrofām sekos bads un slimības. Cilvēkiem būs jāpamet savas dzīvesvietas. Kas mani satrauc visvairāk, ir iespējamā globālā bēgļu krīze. Tad klimata pārmaiņas saasinās vairākus ģeopolitiskos jautājumus, jo īpaši Eiropā, kur pie varas mēdz nākt nacionālistiski noskaņotas valdības. Tas Eiropā radīs lielas ekonomiskās nepatikšanas," uzsver Lamsters.

"Cilvēks pats šīs klimata pārmaiņas ir izraisījis – un pats arī no tām galvenokārt cietīs. Tiesa, planēta dzīvo savu dzīvi un ik pa laikam notiek arī ar klimata pārmaiņām nesaistītas postošas katastrofas, tādas kā zemestrīces un vulkānu izvirdumi, ko nav mūsu spēkos ietekmēt, tāpēc vienmēr ir jādomā stratēģiski. Varbūt mums ir nevis jāceļ arvien augstākas un izturīgākas mājas jūras krastā, bet jāpārceļ šīs mājas nedaudz tālāk no jūras krasta?"

Klimatneitralitāte – utopisks mērķis

Lūgts komentēt klimatneitralitāti, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstu mērķis līdz 2050. gadam, Lamsters atbild, ka tas ir sarežģīts, politizēts un utopisks termins, ko nevar skatīt viendimensionāli: "Rietumu pasaule un arī ASV pēdējās desmitgades dzīvo ilūzijā, ka mēs spējam mainīt pasauli uz labo pusi. Taču vienmēr jāatceras, ka pasaulē norisinās dažādas ģeopolitiskas spēlītes, proti, klimata jautājumi tiek izspēlēti ģeopolitiskajā arēnā, kur nozīmīgākie dalībnieki ir ASV, Eiropa un Ķīna. Kamēr mēs ejam uz zaļo kursu, tikmēr Krievija bruņojas un karo, bet Ķīna ļoti gudri un neuzkrītoši īsteno savu pasaules pārņemšanas politiku, pakļaujot pasauli ekonomiski. Ir skaidrs, ka zaļais kurss nav īstenojams bez Ķīnas līdzdalības. Un ar to es domāju, ka visas zaļās tehnoloģijas ir atkarīgas no Ķīnas, jo Ķīna regulē lielā mērā litija, bet galvenokārt retzemju metālu tirgu – vairāk nekā 90% no retzemju metāliem, ko iegūst, pārstrādā un piegādā Eiropai un ASV. Savukārt retzemju metāli ir visu telefonu, automašīnu, saules paneļu, vēja ģeneratoru sastāvdaļas. Ķīna ekonomiski un ģeopolitiski ir pakļāvusi pasauli un zaļo kursu, kamēr Eiropa un ASV domā par to, kā glābt pasauli."

Otra šīs medaļas puse – retzemju metāli ir jāiegūst, līdz ar to zaļā enerģija pēc būtības nevar būt "tīra", jo, šos metālus iegūstot, mēs piesārņojam dabu. "Turklāt nereti šie metāli ir kombinācijā ar radioaktīviem elementiem, piemēram, urānu. Mēs nespējam uzbūvēt nevienu vēja ģeneratoru vai elektroauto bez kaitēšanas videi. Tas ir jāpatur prātā," uzsver pētnieks.

Līdzīga utopija ir nulles emisijas. "Šobrīd izskatās, ka tas noteikti nav iespējams, jo katru gadu emisiju koncentrācija palielinās. Ja paraugāmies uz pasaules enerģijas bilanci, tad joprojām dominē nafta, ogles un gāze. Ja paskatāmies, no kā pasaulē tiek ražota elektroenerģija, tad 35–40% elektroenerģijas tiek ražoti no oglēm, kas ir milzīgs piesārņotājs. Kopumā nekas daudz nav mainījies. Varbūt nedaudz vairāk iegūstam elektroenerģiju ar vēja ģeneratoriem, bet liela uzlabojuma nav. Ja vēlamies būt klimatneitrāli, mums jau rītdien vajadzētu slēgt, piemēram, visas degvielas uzpildes stacijas."

Vaicāts, vai un kā Latvija var piedalīties klimata pārmaiņu bremzēšanā, Lamsters uzsver, ka mūsu stiprā puse ir zinātne un tehnoloģijas: "Mums ir daudz gudru zinātnieku un tiek izstrādātas tehnoloģijas, kā iegūt elektroenerģiju, attīstītas ūdeņraža tehnoloģijas un solārie paneļi. Latvija varētu būt viena no valstīm, kas rāda priekšzīmi šo tehnoloģiju attīstībā un izmantošanā."

Forumu "AC/DC Tech" organizē Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" ar mērķi veidot dialogu starp lēmumu pieņēmējiem, nozares ekspertiem, tirgus dalībniekiem un jaunuzņēmumiem par nozares transformāciju, kā arī informēt plašāku sabiedrību par izaicinājumiem un gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā.Tas notiks 10. maijā pulksten 10.00, un interesenti tam varēs sekot līdzi tiešsaistē – "Sadales tīkla" "Facebook" lapā un "LinkedIn" kontā, kā arī portālā Delfi.lv (Delfi TV).

Ar pilnu foruma "AC/DC Tech" programmu un lektoriem var iepazīties šeit.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !