Nelielā Brasas teritorija, kas atrodas uz ziemeļiem no Rīgas centra, pēdējo 15–20 gadu laikā ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Te būvē jaunas dzīvojamās ēkas un biroju kompleksus, nupat Skanstes ielā aizvadīts pasaules čempionāts hokejā, bet daudzi pat nenojauš, ka reiz tur bija īsta bandītu zeme. Arī viens no prestižākajiem Rīgas rajoniem, ko šobrīd dēvējam par Kluso centru, ostas pusē ne vienmēr bijis tik kluss, tādēļ šajā rakstā apkopota Brasas, Andrejsalas un Pētersalas noziedzīgā vēsture, kā arī skaidrojam, cik droši tur ir šobrīd.

Runājot par Brasu, pirmais, kas daudziem rīdziniekiem nāk prātā, ir Brasas cietums – vecākais Latvijā, to slēdza 2019. gadā. Runā, ka tā esot bijusi mierīgākā vieta visā rajonā. Bijušais Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona milicijas nodaļas darbinieks Andrejs, kurš lūdz neminēt savu uzvārdu, vietējā iecirknī strādāja 80. gadu beigās un atceras tikai vienu noziegumu, kurā bija iesaistīts nesen atbrīvots cietumnieks. Turklāt stāsts ir visai amizants – viņš iznācis brīvībā un devies uz tuvāko kiosku, tur izsitis stiklu un nozadzis cigarešu paciņu. Vīrietis aizsmēķējis un vienkārši gaidījis milicijas ierašanos, jo viņam nebija, kur iet, tāpēc vēlējās atgriezties savā iesildītajā divstāvu gultā cietuma kamerā.

Brasa

Brasa ir neliels rajons Vidzemes priekšpilsētā, tā atrodas pie dzelzceļa stacijas ar analoģisku nosaukumu. Tā ir Rīgas centra ziemeļu nomale. Savulaik tur atradās divas lielas slimnīcas –Rīgas Dzemdību nams un kara hospitālis, kur no visas Baltijas veda karavīrus.

Padomju gados Brasā darbojās tanku remonta rūpnīca, tabakas, šampanieša un mēbeļu fabrika, kā arī citi uzņēmumi. "No vagonu rūpnīcas zaga ķiveres, pēc tām toreiz bija liels pieprasījums. Vairākas zādzības reģistrētas graudu pārkraušanas rūpnīcā, cilvēkiem nebija, ko ēst. Katru dienu tabakas fabrikā zaga cigaretes, "Laimas" fabrikā zaga cukuru, šokolādi un konfektes, no šampanieša ražotnes iznesa sauso vīnu, ko piegādāja no Venecuēlas. Detaļas un dažādas uzpariktes zaga no Civilās aviācijas 85. eksperimentālās rūpnīcas," atceras Andrejs.

Tiem, kas zaga savā darbavietā, 80. gados bija īpaša iesauka: "iznesēji" (krieviski "несуны"). Viņu bija daudz gan rūpnīcā "Somdaris", gan "Sarkanā zvaigzne", kur ražoja visā Padomju Savienībā labi pazīstamos mopēdus. Laiku pa laikam milicija iekārtoja slazdus un "sociālistiskā īpašuma izlaupītājus" sodīja.
Lūk, izraksts no 1990. gada kriminālhronikas, kas labi ilustrē, ko tolaik zaga: "Aizturēti arī saldumu cienītāji: fabrikas "Staburadze" darbinieks L. (dzimis 1957. gadā) un "Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcas" mehāniķis R. (dzimis 1967. gadā) par cukura un riekstu zagšanu. No ēdnīcas "AK-1" Gaujas ielā 20 nozagti cīsiņi, gaļa un zivis. Starp laupītājiem ir cilvēki, kas acīmredzot plāno pievērsties mākslinieciskām nodarbēm, jo kā gan citādi izskaidrojams tas, ka uzlauztas 16. pilsētas profesionāli tehniskās vidusskolas durvis un nozagti seši koka rāmji gleznām 60x80 centimetru izmērā."

Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.

Пожалуйста, подождите!

Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...

Loading...

Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!