Foto: Publicitātes foto
Sabiedrības integrācijas fonda kampaņā "Tas nav par vecumu" veidotajā podkāstā "Jebkurā vecuma posmā – Show must go on" diskutēts par paaudžu sadarbības iespējām mūsdienās. Diskusijas laikā eksperte iepazīstina ar datos pamatotu analīzi par to, kāda ir situācija Latvijā paaudžu iedalījumā, kādas ir biežāk sastopamās diskriminācijas grupas un kāpēc Latvijā vēl joprojām ir aktuāla diskriminācija uz vecuma pamata. Sarunas dalībnieki dalās pieredzē par to, vai kādreiz paši ir izjutuši diskrimināciju vecuma dēļ, kā redz sabiedrību un darba devējus, kādu lomu viņi "spēlē" šī diskriminācijas veida izskaušanā.

Noklausies!

Vai diskriminācija uz vecuma pamata joprojām pastāv sabiedrībā?

Neraugoties uz ekonomisko, īpaši informācijas tehnoloģiju straujo attīstību, diemžēl Latvijā un pasaulē vēl joprojām ir aktuāla diskriminācija uz vecuma pamata. Visbiežāk vecuma dēļ cilvēki atsakās no turpmākas karjeras vai izglītības iespējām. Latvijas darba vide neaizsargā darbiniekus un nav sociāli droša, tāpēc arī veidojas liela nevienlīdzība un nedrošība starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Jautājums – vai darba devēji Latvijā ir gatavi pielāgot darba apstākļus dažādām sociālajām grupām, ne tikai runājot par dažādību vecumposmos, bet, piemēram, arī par pielāgotu vidi cilvēkiem ar invaliditāti?

Kura valsts ir labas prakses piemērs, maksimāli samazinot diskriminācijas ietekmi uz dažādām vecuma grupām?

Viena no valstīm, kura sniedz lielu ieguldījumu, darba un sociālajā vidē integrējot dažādas vecuma grupas, ir Dānija. Tiek uzlabotas sociālās atbalsta funkcijas dažādām vecuma grupām, maksimāli nodrošinot gados jaunu un gados vecāku grupu integrāciju gan darba, gan sociālajā vidē. Dānija arī atrisinājusi jautājumus, kas skar sociālās garantijas, kad cilvēks ir palicis bez ienākumiem un darba. Svarīgi ir rast atbalsta mehānismus, kas nodrošina ātrāku cilvēka atgriešanos darba tirgū. Dānija arī ļoti veicinājusi aktīvās politikas nodarbinātību – tas nozīmē, ka valsts dara visu iespējamo, lai ātri atgrieztu darba tirgū ikvienu cilvēku, kurš palicis bez darba.

Kā veidot aktīvu sadarbību starp dažādām vecuma grupām?

Nebūtu pareizi uzticēt visu sociālo pienākumu veikšanu ģimenei pašai. Piemēram, ja ģimenē ir tikai jaunieši, kuriem uzlikts par pienākumu rūpēties par vecmāmiņu un vectētiņu, bet viņi to fiziski nespēj, tad valsts pienākums ir meklēt atbalsta risinājumus, lai abas šīs grupas justos novērtētas un atbalstītas, nevis kā slogs viens otram. Ja visas vecuma grupas valsts struktūrā jutīsies novērtētas un vajadzīgas, tad arī viņu līdzdalība un sociālā integrācija būs veiksmīgāka un aktīvāka. Cilvēki vairāk spēs domāt par līdzdarbošanos, nevis par pamata izdzīvošanu.

Lai uzzinātu vairāk, noklausies Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" podkāsta epizodi "Jebkurā vecumposmā – Show must go on".

*Citāts no rokgrupas "Queen" dziesmas – šovam jāturpinās – angļu val.

Raksta un raidieraksta epizodes autori: Sabiedrības Integrācijas fonds.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!