Foto: Publicitātes foto
Šajā Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" ietvaros veidotajā raidierakstu cikla epizodē mācītājs Mārtiņš Subatovičs skaidro savu dzīves gājumu un to, ka jau bērnībā viņš sācis uzdot sev "lielos jautājumus". Mārtiņš sagrauj vienu no mītiem, ka cilvēki, kuri pievērsušies ticībai, noteikti auguši reliģiozā ģimenē, tomēr – šis nav tas gadījums.

Noklausies!

Mārtiņš Subatovičs 2015. gadā beidzis studijas programmā Teoloģija, Endrjūsa universitātē, Ņūboldas Augstākās izglītības koledžā. 2014. gadā pabeidzis studijas Liepājas Universitātē un ieguvis profesionālā maģistra grādu Mūzikas Terapijas programmā, bet 2013. gadā. pabeidzis profesionālā bakalaura programmu mūzikā, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, un ir kora diriģents. Savas dzīves laikā Mārtiņš paspējis kalpot kā mācītājs arī Olaines un Saulkrastu draudzēs, bet kopš 2013. gada ir Latvijas Draudžu Savienības mūzikas nodaļas vadītājs, bet 2008. gadā bijis Jauniešu kora "Gaismas Ceļā" diriģents. Ierakstā Mārtiņš skaidro savu dzīves gājumu un to, ka jau bērnībā viņš sācis uzdot sev "lielos jautājumus". Mārtiņš sagrauj vienu no mītiem, ka cilvēki, kuri pievērsušies ticībai, noteikti auguši reliģiozā ģimenē, tomēr – šis nav tas gadījums.

Viņš vēlas arī skaidrot, ka ticība un inteliģence nav pretstatā, jo nereti cilvēki, kuri ir zinātnieki, ir arī izteikti ticīgi cilvēki. Mārtiņš apgalvo, ka dzīvē ir bijuši mirkļi, kad viņš jutis, kā viņam pieskaras Dievs. Ieraksta laikā Mārtiņš skaidro kādu dziļi personisku notikumu, kādu saslimšanu, kas likusi viņam vēl spēcīgāk apzināties Dieva nozīmīgumu viņa dzīvē un ne tikai tuvo, bet arī pilnīgi svešu cilvēku labestību pret sevi.

Ja runā par ļaunumu, tad Mārtiņš uzskata, ka tomēr cilvēks nereti ir ļaunuma radītājs un tajā nebūtu jāvaino Dievs. Mārtiņš nejūt, ka savā dzīvē viņš būtu kaut ko upurējis ticības dēļ, tomēr viņa dzīvē ir nācies atteikties no darba piedāvājuma savas reliģijas noteikto tradīciju – sabata svinēšanas – dēļ. Septītās dienas adventisti godā un ciena sestdienu, kuras laikā neveic darbus, kurus ir iespējams atlikt. Tādejādi darba kontekstā tas var sagādāt nepieciešamību darba devējam izprast situāciju, kad cilvēks varētu attiekties strādāt sestdienā, radot sarežģījumus.

Mārtiņa dzīvē pat bijusi situācija, kad viņu ticības dēļ vēlējās izslēgt no mācību iestādes, bet viņa stingrā nostāja un skaidrās vērtības lika palikt nelokāmam. Mārtiņš aicina ikvienu padomāt brīdī, kad šķiet, ka cilvēka paustais ir tikai tāds "sīkums". Tas, kas citam liekas sīkums, otram var būt diezgan nozīmīga vērtība, pret kuru ir vēlams izturēties ar cieņu, ja nevēlamies otru aizskart. To varētu salīdzināt ar patriotismu. Katram latvietim mūsu karogs ir dārgums, tāpēc mēs nevēlētos, ka citi to spārda vai necienīgi pret to izturas, tāpat ir ar ticību – tas, kam cilvēks tic, viņam ir svarīgs un dārgs, un pat smīkņāšana nebūtu pieļaujama.

Raksta un raidieraksta epizodes autori: Sabiedrības Integrācijas fonds.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!