Lai gan lielākā daļa smēķētāju zina un piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tikai piektdaļai (21%) rūp, kur tiek izmesti izsmēķi, liecina "Latvijas Zaļā punkta" veiktā aptauja*. Tos, kuri savās ikdienas gaitās bija pamanījuš izmestus izsmēķus tur, kur tiem nav jābūt, aicinājām iesūtīt foto, lai piedalītos izlozē par vērtīgu balvu – dāvanu karti no "Mēness aptieka" 100 eiro vērtībā.
Konkursā saņēmām desmitiem fotogrāfiju, bet izlozē veiksme uzsmaidīja Andrim (andrisb...@gmail.com), Lolitai (indri...@inbox.lv), Vitai (vita.sal...@gmail.com) un Santai (santame...@gmail.com). Laimīgie katrs saņems 100 eiro vērtu dāvanu karti no "Mēness aptiekas". Ar uzvarētājiem sazināsimies personīgi. Konkurss notika "Latvijas Zaļā punkta" kampaņas "Izsmēķis – mīna ar laika degli" ietvaros (noteikumus lasi šeit). Lasītāju fiksētos nevietā izsmestos izsmēķus skaties galerijā. Paldies ikvienam par dalību!
Saskaņā ar aptaujas datiem 85% smēķētāju Latvijā piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tomēr 56% atzīst, ka viņiem nerūp, kur izsmēķi tiek izmesti, un vēl 23% aptaujāto nav īsti skaidra viedokļa šajā jautājumā.
Taisnība ir tiem smēķētājiem, kuri apzinās izsmēķu kaitīgo ietekmi uz vidi: cigarešu izsmēķi izplata toksiskas ķīmiskas vielas, piemēram, svinu un žurku indēšanā izmantojamo arsēnu, tie piesārņo ūdeni, var saindēt zivis un dzīvniekus. Parasts cigaretes filtrs par 98% sastāv no plastmasas šķiedrām – celulozes acetāta, kas nav bioloģiski noārdāms. Tāpēc dabiskā ceļā cigaretes nesadalās. Tās gan ietekmē lietus un saules iedarbība, taču tiek lēsts, ka pat divus gadus zemē nogulējis izsmēķis sadalās tikai par 38%.
Kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, 65% smēķētāju min, ka cilvēkiem vienkārši nerūp, kur nonāk viņu izsmēķi, 52% uzskata, ka iemesls šādai parādībai ir atkritumu urnu trūkums, bet 37% domā, ka cilvēki neapzinās, ka izsmēķi ir atkritumi.
Līdzās citiem toksiskajiem atkritumiem izsmēķi kļūst par mīnu ar laika degli, kas agri vai vēlu piesārņos visu tai apkārt, un katrs, kurš nomet izsmēķi zemē, piedalās šīs mīnas aktivizēšanā.
Visbiežāk bezrūpīgi izmestus izsmēķus smēķētāji pamana uz ielām un ietvēm (69%), sabiedriskā transporta pieturās uz zemes (58%), dabā – pludmalēs, parkos, mežos u. c. (51%), kā arī blakus atkritumu urnām (50%).
Šogad Latvijā tiek ieviesta tabakas izstrādājumu filtru apsaimniekošanas sistēma, kas nozīmē, ka šo izstrādājumu ražotāji un tirgotāji uzņemas zināmu atbildību izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanā. Atšķirībā no citiem atkritumu veidiem, ko jau esam daudzu gadu laikā iemācījušies izmest atbilstošajā konteinerā, lai tie nonāktu pārstrādē, cigarešu izsmēķus sākotnēji ir jāiemācās tik vien kā izmest atkritumiem paredzētajās tvertnēs, nevis izmest apkārtējā vidē.
Vides instalācija "Cīgmīnas" kampaņas "Izsmēķis – mīna ar laika degli" ietvaros "ceļos" pa Latviju un būs apskatāma dažādās publiskās un tūrisma apskates vietās, par ko plašāka informācija būs pieejama www.zalais.lv.
* Smēķētāju aptauju pēc "Latvijas Zaļā punkta" pasūtījuma veicis Snapshots, 2024. gada aprīlī aptaujājot 714 smēķētāju 18–74 gadu vecumā.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
