Aldis Ērglis. Digitālā transformācija ir par cilvēkiem

Kas, jūsuprāt, ir vispārējas digitālās transformācijas galvenie izaicinājumi nākamajā gadā un tuvākajā nākotnē?

Palīdzot klientiem īstenot digitālo transformāciju, vienmēr skatāmies plašāk par digitālo risinājumu izmantošanu. Digitālā transformācija tikpat lielā mērā ir arī par cilvēkiem un to, kā tiek organizēti iekšējie procesi, kas skar konceptuālas izmaiņas cilvēku domāšanā kopumā. Nereti tieši tie rada lielākos izaicinājumus. Tāpēc, uzsākot pārmaiņu procesu, tik būtiski ir iesaistīt darbiniekus un radīt izpratni par veicamo soļu nepieciešamību un viņu iesaistes nozīmīgumu.

Paredzams, ka tuvākajā nākotnē organizācijas pievērsīs lielu uzmanību iespējai gūt ļoti ātru un izmērāmu ieguvumu, un lielākoties tas tiks īstenots ar jau esošajiem cilvēkresursiem. Organizācijas, kas spēs ieviest digitālās transformācijas elementus, kas nodrošina mērogojamību, uzvarēs konkurences cīņā, spēs palielināt tirgus daļu un klientu apmierinātību.

Kā digitālā transformācija notikusi jūsu pārstāvētajā uzņēmumā? Kas bijuši lielākie veiktie darbi 2022. gadā?

"Emergn" arvien raugāmies uz veidiem, kā īstenot misiju Improve the way people and companies work. Forever saistībā arī ar mūsu pašu darbiniekiem. 2022. gadā turpinājām ieguldīt tehnoloģijās un procesos, lai spētu veiksmīgāk komunicēt un sadarboties gan savstarpēji, gan ar klientiem Latvijā un ārpus tās. Lielākais transformācijas darbs ieguldīts tieši mūsu cilvēkos un procesos, strukturizējot klientu apkalpošanas modeli.

Vērtējot pasaules mērogā, kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar pašu jaunāko tehnoloģiju apgūšanu un ieviešanu?

Latvijas uzņēmumi ir labi informēti par pieejamajiem risinājumiem, taču viens no galvenajiem ierobežojumiem joprojām ir iespējamā atdeve no to ieviešanas. Proti, uzņēmumi ne vienmēr saņem gaidīto rezultātu no veiktās investīcijas. Patlaban populārā roku darba aizvietošana ar automatizētiem procesiem prasa salīdzinoši daudz zināšanu, bet beigās nedod cerēto efektu, ja netiek plānota ietekme uz pilnu (end-to-end) procesu. Tātad uzņēmumiem vispirms jādomā par biznesa modeļa digitalizāciju (digital first), un tikai pēc tam jāplāno atbilstošu digitālo risinājumu ieviešana.

Kā veicināt Latvijas uzņēmēju un vispārēju sabiedrības izpratni par digitālo tehnoloģiju nepieciešamību biznesa un Latvijas ekonomikas izaugsmē?

Digitālās tehnoloģijas nav mērķis, bet tikai līdzeklis un viena no alternatīvām mērķa sasniegšanai. Konsultējot uzņēmumus visā pasaulē par digitālo tehnoloģiju lietderīgumu, mūsu pieredze liecina, ka sarunai par to pielietojumu jānotiek visa uzņēmuma līmenī ar nolūku vairot digitālo pratību. Valstiskā līmenī ir nepieciešams ieguldījums ar digitālajām tehnoloģijām saistītos mūžizglītības kursos un izglītības programmās.

Kāds valsts vai Eiropas atbalsts būtu nepieciešams digitalizācijas veicināšanai uzņēmumos?

Valstiskā līmenī tā ir ieguldīšana izglītībā, kas sākas jau ar skolas solu, spēcīgām STEM programmām un augstākās izglītības atbalstu, lai nākotnē nodrošinātu augsto un arvien augošo pieprasījumu pēc IT speciālistiem.

Savukārt gan Latvijas, gan ES līmenī ir būtiski veidot diskusijas par digitalizācijas veiksmēm un neveiksmēm un īstenot aptaujas un pētījumus, kas sniedz iespēju piekļūt esošajai pieredzes un zināšanu bāzei. Tas uzņēmumiem palīdzētu izvēlēties piemērotākos rīkus un mācīties no citu pieredzes.

Kā vērtējat kiberdrošības situāciju Latvijā, un cik liela uzmanība šim jautājumam tiek piešķirta jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Līdz ar digitālo procesu aktualizēšanos drošības jautājumi kļuvuši par vienu no uzņēmuma prioritātēm. Drošībai pievēršam īpašu uzmanību, gan veicot regulāras apmācības un treniņus, gan izglītojot darbiniekus, kas uzrauga un iedzīvina drošības pasākumus uzņēmumā.

Kopumā Latvijā valsts sektorā un uzņēmumos nepārtraukti tiek paaugstināts gatavības līmenis kiberdrošības izaicinājumiem. Taču kiberdrošības izpratne iedzīvotāju vidū vēl ir jāveicina, īpaši izceļot finanšu krāpniecības tēmas.