Foto: Publicitātes foto

Mūsdienās, kad arvien svarīgāka ir pacienta un ārstniecības personas drošība, mainījusies ir arī medicīnas un veselības aprūpes jomas profesionāļu mācīšanas un mācīšanās pieeja. Būtiska nozīme ir simulācijā balstītas izglītības pieredzei, tāpēc parakstīts pat iesaistīto pušu memorands par simulācijā balstītas medicīnas izglītības stratēģiju.

RSU īstenotajās visu specialitāšu rezidentūras studiju programmās jau vairākus gadus tiek integrētas simulācijā balstītas mācību aktivitātes pirmās un neatliekamās palīdzības tematikā. Tāpat arī vairākās rezidentūras specialitāšu pamata programmās tiek īstenotas atsevišķas simulācijā balstītas mācību aktivitātes, kur apgūst un pilnveido specialitātes specifikai atbilstošas klīniskās prasmes, kā arī attīstīta profesionālo kompetenci specialitātei raksturīgo klīnisko simulāciju scenāriju ietvaros.

Simulāciju cikla programmu 40 stundu apjomā iekļāva ķirurģijas, traumatoloģijas un ortopēdijas, pediatrijas un ģimenes ārstu rezidentūras specialitātēs, paredzot, ka skarti ārstu un pacientu tiesību un drošības jautājumi, nodrošināta gan klīnisko, gan neklīnisko prasmju apguve un pilnveide, gan īstenotas dažāda līmeņa simulācijas.

Simulāciju ciklu ietvaros RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs pirmo reizi simulācijas īstenoja iekļaujošajā papildinātās realitātes telpā (immersive room), kurā ar multiprojekciju sistēmas palīdzību var radīt un vizualizēt dažādas simulācijā paredzētajām situācijām atbilstīgas vides.

Ķirurgi mācās korekti komunicēt un sadarboties ar personālu

Ķirurģijas rezidentiem simulāciju cikla ietvaros tika nodrošināta prasmju pilnveide dažādās prasmju stacijās, piemēram, ascīta punkcija, torakocentēze, mezglošana, šūšana un zarnu anastomozes. Ar moderniem laparoskopijas trenažieriem, rezidenti trenēja kameras un instrumentu navigācijas, koordinācijas un šūšanas prasmes, kā arī veica apendektomijas un holecistektomijas procedūras. Programmas ietvaros rezidenti prasmes pilnveidoja arī dažādos specialitātes specifikai atbilstošos simulāciju scenārijos. Piemēram, simulācijā "Furunkula incīzija" rezidentiem, komunicējot ar simulētu pacientu, ir jāveic furunkula incīzija, drenāža, skalošana un pārsiešana, simulācijā "Ugunsdrošības gadījums operācijas zālē" simulētas operācijas laikā bija jānovērš liesmas uz pacienta un jākoordinē personāla rīcības plāns šādās situācijās, savukārt simulācijā "Sadarbība operāciju zālē" rezidenti mācījās korekti komunicēt un sadarboties ar operāciju māsu, kura operācijas laikā pauž neprofesionālu attieksmi.

Rezidentūras specialitātes "Ķirurģijas" vadītājs asoc. prof. Zenons Narbuts norāda, ka 21. gadsimtā simulācijas un laparoskopiskie simulatori ir mainījuši rezidentu ķirurģisko apmācību: "Šīs tehnoloģijas kalpo kā dinamisks tilts starp teoriju un reālo praksi, ļaujot ķirurģijas rezidentiem pilnveidot prasmes, paņēmienus un orientēties sarežģītos gadījumos bezriska virtuālajā vidē. Simulācijas rada pārliecību, paātrina mācīšanos un veicina pielāgošanos mainīgajām ķirurģiskajām situācijām. Turklāt laikmetā, kurā pacientu drošība ir vissvarīgākā, kontrolētā laparoskopisko simulatoru vide nodrošina rūpīgu sagatavošanos reālajam ķirurga darbam. Simulācijas kā neaizstājams izglītības līdzeklis pārveido apmācības paradigmu, nodrošinot ķirurģijas rezidentus ar precizitāti un prasmēm, kas nepieciešamas mūsdienu ķirurgu profesijas izaicinājumiem."

Traumatologu un ortopēdu rezidentu simulāciju cikla programmā tika iekļautas stacijas, lai trenētu prasmes ādas, zemādas un cīpslu šuvēs, ceļa locītavas punkcijā un ģipsēšanas tehnikās. Savukārt simulācijā "Hematomas incīzija", rezidentiem komunicējot ar simulētu pacientu, bija jāveic hematomas incīzija, drenāža, skalošana un pārsiešana, savukārt simulācijas "Vaļēja lūzuma protokols" laikā rezidentiem bija jāveic secīgas darbības atvērta lūzuma gadījumā, piemēram, antibakteriālās terapijas nozīmēšana, vakcinācijas veikšana, atsāpināšana, brūces apstrāde un imobilizācija.

Rezidentūras specialitātes "Traumatoloģija, ortopēdija" vadītājs Andrejs Elksniņš-Finogejevs norāda: "Rezidentiem bija grūta un ļoti daudzveidīga nedēļa. Simulācijas dot unikālu iespēju jauniem ārstiem apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, atstrādāt līdz automātismam noteiktas prasmes un darbības algoritmus, nebaidoties kaitēt pacientam. Tāpat jauniem ārstiem bija iespēja dažādās simulācijās redzēt un saprast pacientu izjūtas, reakcijas un psiholoģiskos stāvokļus, kas arī ir ļoti svarīgi komunicējot ar reāliem pacientiem. Pēc šīs nedēļas visi rezidenti, kuri izgāja šo ciklu, kļuva drosmīgāki, gudrāki un pārliecinātāki par savām spējām. Rezidentu pozitīvas atsauksmes arī stimulēs MITC un RSU komandu turpināt iesākto, pilnveidot šo ciklu, lai katru gadu sasniegtu jaunas virsotnes simulāciju apmācībās."

Svarīga arī ir jauno ārstu labbūtība

Pediatru rezidentu simulāciju cikla programmā tika iekļautas elpceļu nodrošināšanas tehnikas, defibrilators un vairākas citas prasmju darbnīcas. Tāpat arī šī cikla ietvaros tika īstenoti vairāki simulācijas scenāriji, piemēram, "Bronhiolīts", "Septisks šoks", "Vēdera trauma", kur simulācijas ietvaros rezidentiem ir jāatpazīst situācija, pielietojot praktiskās un sadarbības prasmes, jārīkojas atbilstoši  situācijai.

Rezidentūras specialitātes "Pediatrija" vadītāja prof. Dace Gardovska: "Simulācijās balstītā rezidentu apmācība ir moderna un efektīva metode, kā mēs nodrošinām jauniem ārstiem savlaicīgu iespēju attīstīt medicīniskās prasmes, precizitāti un komunikāciju, kas būs nepieciešama, veicot procedūras un risinot problēmas ārkārtas situācijās. Ir svarīgi, ka šī mācīšanās notiek bez reāla pacientu riska. Ārstu apmācībā ir svarīgi piedāvāt iespēju savlaicīgi trenēt ārkārtas situāciju risināšanas prasmi un ātru reakciju, kā arī attīstīt lēmumu pieņemšanas spējas stresa apstākļos, kas rodas pie sarežģītiem vai retāk sastopamiem gadījumiem reālajā dzīvē. Ir svarīgi, ka simulācijas apmācības ietvaros dalībniekiem tiek sniegta atgriezeniskā saite un novērtējumi, kas palīdz viņiem uzlabot prasmes un zināšanas. Pavisam noteikti simulācijās balstītai ārstu apmācībai jākļūst par svarīgu un obligātu sastāvdaļu medicīnas izglītībā un profesionālajā attīstībā, sniedzot efektīvu un drošu veidu, kā apmācīt medicīnas speciālistus visdažādākajos medicīnas jomas aspektos. Tas ir pacientu drošības un arī ārstniecības personu labbūtības jautājums, jo labi sagatavotam ārstam nav jāsatraucas par kļūdām reālajā pacientu aprūpē. Jaunie bērnu ārsti ir ļoti priecīgi par šādu iespēju."

Jaunajiem ārstiem māca simulācijās atpazīt vardarbību

Noslēdzošajā simulāciju ciklā rezidentiem ģimenes ārstu specialitātē tika nodrošināta simulēta vide urīnpūšļa kateterizācijas, brūču aprūpes, oftalmoskopija un otoskopijas prasmju apguvei un pilnveidei. Programmā tika integrēti dažādu simulāciju scenāriju īstenošana – "Patronāža pie jaundzimušā mājās", kuras ietvaros rezidenti devās pie jaunajiem vecākiem uz mājām un apskatīja jaundzimušo, kā arī izglītoja jaunos vecākus dažādos jautājumos. "Epilepsijas lēkme bērnam", kad rezidentiem bija jāatpazīst lēkme un jāsniedz palīdzība bērnam, kā arī simulācija "Pacientes stāšanās grūtniecības uzskaitē", kad rezidentam bija jāatpazīst nosacījumi grūtnieces ņemšanai uzskaitē.

Visās specialitātēs rezidentu simulāciju cikla ietvaros tika īstenoti arī starpdisciplināri simulāciju scenāriji. Īpaši izceļamas medicīnas tiesību tematikai veltītās simulācijas, kurās tika iekļauti scenāriji par veselības datu un pacienta datu aizsardzību, pacienta piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības, vardarbības aspektiem, kā arī citi ar medicīnas tiesībām saistīti jautājumi.

Rezidentu aptaujās augstu tika novērtētas simulācijas komunikācijas prasmju un profesionālās kultūras pilnveidei, piemēram, metodes sliktu ziņu paziņošanai pacientam vai tā radiniekam, komunikācija ar agresīvu pacientu vai nesadarbīgu kolēģi. Eksperte ārsta-pacienta terapeitisko attiecību jautājumos, psihoterapeite dr. Laura Valaine norāda: "Ārsta-pacienta terapeitisko attiecību veidošana ir prasme, kuru ārsti apgūst savas profesionālās karjeras ceļā – tās nodrošina efektīvāku diagnostiku un ārstēšanu, mazina pacientu satraukumu un uzlabo pacientu līdzestību. MITC sniegtās iespējas ļauj sarežģītas un emocionāli izaicinošas, tomēr bieži sastopamas situācijas, piemēram, onkoloģiskas diagnozes paziņošanu apgūt saudzīgos un drošos apstākļos. Ārstiem ir iespēja izmēģināt dažādus scenārijus, vērot sevi no malas, izpētīt dažādas savas personības šķautnes un ieklausīties pacienta izjūtās, lai reālās ārstniecības procesā nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi. Rezidenti šajās simulācijās trenē empātijas prasmes, aktīvās un pasīvās klausīšanās prasmes, kā arī savu emociju regulāciju. Rezidentūra ir īstais laiks, lai ārsts apgūtu veidus, kā, saglabājot pašcieņu, palīdzēt pacientam pārvarēt emocionālās ciešanas."

Turpmāk rezidenti šādā simulāciju cikla programmā vēlētos gan trenēt praktiskās prasmes, gan arī vēlētos piedalīties vēl vairāk simulācijās, kurās pilnveidot dažādas prasmes nestandarta situācijās – pacientu šķirošana pēc prioritātēm masu katastrofās vai kritiskos apstākļos, darbs ar pacientiem akūti psihiatriskos stāvokļos vai identificējot potenciālu emocionālu vardarbību u.c.

Kļūdas simulācijās ļaus glābt dzīvības realitātē

Vērtējot pilotprojekta rezultātus, prof. Ilze Gropa uzsver, ka "iesāktais ceļš ir pareizs un tas jāturpina. Šodien katra no izspēlētajām situācijām – iespējas kļūdīties un rast secīgi pareizu risinājumu konkrētam pacientam, izspēlēts darbs komandā un darbs sarežģītās situācijās –, rīt var glābt pacienta dzīvību. Medicīnā izglītībai nekad nav pieliekams punkts, tā ilgst mūžu. Šādiem simulāciju cikliem jābūt obligātai ikdienas praksei medicīnas studijās, taču viennozīmīgi tā būtu integrējama visu veselības aprūpes speciālistu profesionālajā pilnveidē".

Gandarīti par paveikto ir arī RSU Medicīnas un izglītības tehnoloģiju centra kolēģi. MITC direktora p.i. Andreta Slavinska atzīst: "Simulācijā balstīta izglītība prioritāri ietver ideju par drošību veselības aprūpē un iespēju drošos apstākļos mācīties. Simulācijā tiek radīti apstākļi, kuru ietvaros ir iespējams apgūt jaunas, pilnveidot jau kādreiz apgūtas, kā arī praktizēt reti pielietotas klīniskās prasmes, sagatavoties neikdienišķām situācijām, trenēt komunikācijas un komandas darba prasmes dažādās klīniskās situācijās, pārbaudīt un apstiprināt jaunus algoritmus, novērtēt vadlīnijas, koncepcijas un pieejas pirms to ieviešanas reālos klīniskos apstākļos, kā arī aprobēt veselības aprūpē pielietoto aprīkojumu vai tehnoloģijas."

* Rezidentu simulāciju cikla programmās izmantotie simulāciju scenāriji un iekļaujošā papildinātas realitātes telpas vizuālie risinājumi izstrādāti ESF projekta Pārvaldības procesu pilnveide un studiju programmu satura modernizācija Rīgas Stradiņa universitātē (Nr. 8.2.3.0/18/A/011), specifiskā atbalsta mērķa 8.2.3 Nodrošināt labāku pārvaldību augstākā izglītības institūcijās ietvaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!