Eksperta padomi: kas jāņem vērā, krāsojot mēbeles?

"Iemesli, kāpēc cilvēki pārkrāso mēbeles, ir dažādi – iespējams, nesen mājoklī veikts remonts un mēbeles šķiet novecojušas, vairs neiederas interjerā vai arī nepietiek līdzekļu uzreiz jaunu iegādei. Savukārt citiem mēbeļu krāsošana ir gluži vai hobijs," stāsta Arnis. Tāpat arī šobrīd zināma loma ir tam, ka daudziem attālināta strādāšana kļuvusi par ikdienu. Kad mājās tiek pavadīts tik daudz laika, gribas atsvaidzināt vidi sev apkārt, un mēbeļu pārkrāsošana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā to izdarīt.

Tiesa, pirms mēbeļu krāsošanas jāņem vērā vairāki būtiski norādījumi, lai rezultāts izdotos tāds, kā iecerēts, un nenāktos piedzīvot vilšanos. Tāpat arī jāapbruņojas ar pacietību. Kā neapjukt plašajā produktu piedāvājuma klāstā – izvēlēties piemērotākās gruntskrāsas, lakas, segkrāsas un otas? Un kas jāņem vērā pirms darbu sākšanas?

Pirms ķerties pie otas un krāsu bundžas, jāizvērtē telpa, kurā darbi tiks veikti. "Viens variants ir krāsot mēbeli saliktā veidā, bet kvalitatīvāk to varēs izdarīt, ja mēbele tiks izjaukta. Šajā gadījumā ir jāizvērtē, vai būs gana daudz vietas, kur visas detaļas izkārtot, lai tās nožūtu," stāsta eksperts.

Žūšanas laiks ir atkarīgs no krāsas tipa. Parasti tiek uzklātas divas segkrāsas kārtas, bet, ja tiek izmantota arī gruntskrāsa, tad tās jau kopumā ir trīs kārtas. Jārēķinās, ka pēc katras kārtas uzklāšanas būs jāgaida vairākas stundas, kamēr tā nožūs.

Vēlams arī izmantot cimdus, savukārt drēbes jāizvēlas tādas, kuras nav žēl nosmērēt. "Pastāv maldīgs uzskats, ka ūdens bāzes krāsas var izmazgāt no apģērba, bet patiesībā, kad tās nožūst, to nevar izdarīt," norāda jomas lietpratējs.

Savukārt, kas attiecas uz respiratoru, ūdens bāzes krāsu gadījumā bez tā var iztikt, jo šajās krāsās ir minimāls gaistošo organisko savienojumu daudzums un tās ir gandrīz bez smaržas. Citādi ir, ja izmanto šķīdinātāja bāzes krāsas, – tad gan vēlams lietot respiratoru, lai pasargātu elpceļus. Pēc krāsošanas vienmēr jāizvēdina telpas.

Mēbeles ieteicams krāsot ar otu, un ir svarīgi atrast piemērotāko. "Otas būtu jāizvēlas ar sintētiskajiem sariem, jo tās ir universālas un der gan šķīdinātāja bāzes krāsām, gan ūdens bāzes krāsām. Ņemot vērā krāsojamās virsmas apjomu, jāizvēlas piemērotākais izmērs. Jo lielāka un platāka ota, jo efektīvāks krāsojums," stāsta "Tikkurila" pārstāvis. Savukārt, ja tiek apstrādāta lielāka plakne, var izvēlēties krāsošanas rullīti, jo ar to iespējams uzklāt krāsu ātrāk un vienmērīgāk: "Rullītim jābūt ar īsu plūksnu, lai klājums izdotos gluds."

Krāsas ir dažādas, tāpat kā virsmas, uz kurām tās tiek klātas. Ja ir vēlme saglabāt dabisku izskatu, jāizvēlas laka. Savukārt segkrāsa ļauj brīvu vaļu fantāzijai un eksperimentiem ar dažādiem toņiem, taču jāņem vērā, ka mēbelei ir jābūt labā stāvoklī, lai rezultāts būtu kvalitatīvs un estētisks. Arnis mēbeļu apstrādei iesaka izvēlēties ūdens bāzes lakas un krāsas: "Jums būs vieglāk strādāt. Ūdens bāzes krāsas ir veselībai draudzīgākas, tām nav nepatīkama aromāta, un tās ātrāk nožūst. Arī instrumentus būs vieglāk tīrīt."

Uz krāsu iepakojumiem ir apzīmējumi, kas norāda uz emisiju pakāpi. Piemēram, Somijas Iekštelpu gaisa kvalitātes un klimata asociācija (FIDIAQ) būvniecības materiālus iedala trīs grupās. Visaugstāk novērtētā klase ir M1, kurā iekļautie iekštelpu būvniecības materiāli apkārtējā vidē izdala minimālu daudzumu ķīmisko savienojumu izmešu.

Segkrāsas savstarpēji atšķiras ar spīdumu – tās var būt spīdīgas, pusspīdīgas, pilnīgi matētas, matētas un pusmatētas. "Runājot tieši par spīdumu, – jo matētāka krāsa, jo tā labāk nomaskē nelīdzenumus, dažādus robiņus un iedobumus. No otras puses – jo matētāka krāsa, jo tā ātrāk smērējas. Jāņem vērā, ka matēta krāsa ir daudz poraināka, tādējādi netīrumiem ir, kur aizķerties, un mēbeles būs biežāk jātīra un jāmazgā. Šī iemesla dēļ noslogotākām virsmām es vienmēr iesaku labāk izvēlēties pusmatētu krāsu. Jo spīdīgāka krāsa, jo tā būs noturīgāka pret traipiem un arī vieglāk kopjama," norāda Arnis.

Ja mēbele iepriekš ir apstrādāta ar ūdens bāzes krāsu, tad arī nākamreiz ir jāizvēlas ūdens bāzes krāsa. Savukārt, ja pirms tam izmantots šķīdinātāja bāzes produkts, nākamreiz var izmantot arī ūdens bāzes krāsu. Nav tādu ierobežojumu, cik reižu drīkst vienu mēbeli pārkrāsot, bet noteikti ir jāņem vērā tās konfigurācija.

Savukārt, ja koka mēbelei vēlas saglabāt dabisko efektu, jāizvēlas laka. Lakot var gan tādas mēbeles, kas iepriekš nav lakotas, gan jau lakotas un arī iepriekš krāsotas. Ja mēbele ir krāsota un ir vēlme to atgriezt dabiskā izskatā, vispirms vajadzēs atbrīvoties no krāsas kārtas, to noslīpējot vai izmantojot krāsas noņēmēju.

"Runājot par noturību, svarīgi ir izvēlēties tieši mēbeļu krāsas. Katrai virsmai ir savas krāsas – sienai, griestiem, grīdai. Tāpat arī mēbelēm ir savas krāsas," stāsta eksperts. Pēc telpu remonta pāri palikušo krāsu izmantot mēbelēm nav pareizi, jo tā drīz vien sāks lobīties. Katrai krāsai ir sava noturība un īpašības.

Gruntskrāsa tiek likta zem segkrāsas. Ja mēbeli plānots lakot, gruntskrāsa nav jāklāj. "Piemērotas gruntskrāsas izvēlēšanās ir pats būtiskākais visā procesā, lai krāsojums veiksmīgi izdotos un viss būtu kārtībā. Ja mēbele ir no koka, tiek izmantota šim materiālam paredzēta gruntskrāsa. Savukārt, ja mēbele ir no lamināta, kas ir visai problemātisks materiāls, ir jāizvēlas īpaši šādai virsmai paredzēta gruntskrāsa. Es vienmēr saku – atslēga slēpjas gruntskrāsā," uzsver Arnis.

Ir dažādu veidu gruntskrāsas. Piemēram, mēbelēm, kas darinātas no sveķaina koka (egle, priede), ir paredzēta speciāla gruntskrāsa, kas efektīvi nosedz sazarojumu vietas un bloķē tumšu sveķu traipu parādīšanos caur krāsu. "Ja gruntē lamināta mēbeli vai, piemēram, padomju laika mēbeli, kura joprojām ir funkcionāla, bet to klāj spīdīgs lakojums, tad izvēlas speciālu gruntskrāsu, kas paredzēta problemātiskām virsmām un labi turas pie stikla, lamināta, flīzēm un tamlīdzīgām virsmām. Ja grib pārkrāsot jau iepriekš krāsotu mēbeli, kas joprojām ir labā stāvoklī, tad gruntskrāsu nevajag, bet, ja kaut kas tiks pielabots vai špaktelēts, mēbele atkal būs jāpārgruntē," pieredzē dalās lietpratējs.

Pirmais solis ir virsmas attīrīšana. Ja mēbele bijusi iepriekš krāsota, lakota vai ir no lamināta, tā ir jāmazgā ar speciālu mazgāšanas līdzekli. Šis ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem. "Ļoti svarīgi ir virsmu pienācīgi nomazgāt. Piemēram, ja plānots pārkrāsot virtuves skapīšus, jāņem vērā, ka uz tiem noteikti būs sakrājušies tauku nosēdumi, eļļas traipi un tamlīdzīgi smērējumi. Apmazgāt ar tīru ūdeni ir par maz – ir jāizmanto speciālie mazgāšanas līdzekļi, lai viss kārtīgi tiek attaukots," tā Arnis.

Pēc tam, ja nepieciešams, virsma tiek špaktelēta, bet tālāk to matē jeb slīpē ar smalku smilšpapīru. Ļoti svarīgi ir virsmu pēc tam attīrīt no slīpēšanas putekļiem. Ja tiks izmantota sedzošā krāsa, nākamais solis ir piemērotas gruntskrāsas piemeklēšana. Pēc katras nožuvušās krāsas kārtas vēlams virsmu viegli pārslīpēt un tikai tad uzklāt nākamo slāni. Visi šie soļi ir ļoti svarīgi, lai iegūtu kvalitatīvu, noturīgu rezultātu.

Ar krāsām ir tāpat kā ar apģērbu – tendences ir mainīgas. "Katru gadu "Tikkurila" izsludina gada toni un papildtoņus. Ja ir vēlēšanās, var pēc tā vadīties, jo mēbele ir viena no tām lietām, ko var salīdzinoši ātri pārkrāsot," stāsta Arnis. Iecienītāko krāsu gammā nemainīgi gozējas dažādas pelēkā un baltā nokrāsas, kas bieži tiek izmantotas ne tikai mēbeļu, bet arī sienu krāsošanā.

Smelties idejas mēbeļu un telpu pārvērtībām iespējams "Tikkurila" mājaslapā, kur var ne tikai iepazīties ar plašo krāsu piedāvājumu, bet arī apkopoti dažādi padomi un interjera idejas.