Kas tas ir un kam palīdz?
Transkraniālā magnētiskā stimulācija patiesībā ir diezgan sena – tās aizsākumi meklējami 1985. gadā, kad pirmoreiz tika piemērota magnētisko impulsu ģenerējoša iekārta, ar kuras palīdzību tiek stimulētas smadzenes.
Pirmā transkraniālās magnētiskās stimulācijas indikācija ir depresija. Visvairāk – farmakorezistentās depresijas gadījumos. Ko tas nozīmē: tā ir depresija, kurā nepalīdz antidepresanti. Mēs zinām, ka depresijas slimniekiem ir samazināta aktivitāte pieres daivās, kuras atbild par to, kā mēs uztveram informāciju, kā uz to reaģējam. Ja mēs stimulējam šos reģionus, tad ir iespēja panākt šo simptomu mazināšanos. Pacients jūtas labāk, viņš ir darbaspējīgs, viņam ir labāka dzīves kvalitāte, viņš ir priecīgāks, viņam ir vairāk emociju, viņam gribas gūt jaunus panākumus. Gribas dzīvot!
Pacientu šajos gados jau bijis daudz – es ar šo metodi strādāju jau sesto gadu. Kāpēc visi par to nav informēti – tāpēc, ka šāda procedūra pagaidām pieejama tikai pie mums, klīnikā "DiaMed". Visvairāk, protams, stimulējam depresijas pacientus. Bet nāk arī pacienti ar trauksmi, nemieru, tie, kas vairs netiek ar sevi galā un jau grib iet prom no darba... Piemēram, paciente, kas strādā augsti stāvošā amatā un viņa ir no tā nogurusi, izdegusi, no rīta nespēj piecelties un trauksmes dēļ neko nevar izdarīt, viņu nekas vairs neinteresē un nekas nerada prieku. Viņa lieto medikamentus, bet tie nedod efektu. Viņa griezās pie mums, sākām strādāt un bija tiešām redzams un jūtams uzlabojums. Viņa ir palikusi darbā, veic ikdienas pienākumus un darbus, ir priecīgāka un stāstīja, ka nu viņu atkal interesē kaut vai iepirkšanās un sevis palutināšana.
Protams, ne visi, izejot stimulācijas kursu, jūtas kā no jauna piedzimuši. Tā nav, medicīnā nekas nav 100%. Bet daudziem palīdz un pat ļoti palīdz. Visvairāk pacientu nāk ar trauksmi, kas viņus ļoti uztrauc un neliek mieru; pat neļauj piecelties no rītiem – un tā arī cilvēks visu dienu noguļ gultā... Ko es pati redzu – uzsākot procedūras, visātrāk pazūd tieši trauksme.
Protams, visi gaida ātrāku rezultātu, bet jāsaprot, ka tas ir vairāku sesiju kurss, kam ir jāiet cauri: vismaz 15 – 20 reizes ir vajadzīgas, reizēm arī vairāk. Vienam efekts var parādīties jau pēc piektās procedūras, citam pēc desmitās, bet trešajam vēl vēlāk. Tas ir atkarīgs no tā, kādi ir simptomi – to ilgums, to stiprums, vai kombinējas vēl kaut kas klāt. Bieži vien ir kombinētie simptomi un tad mēs arī izmantojam kombinētos protokolus (tiek stimulētas vairāk kā viena zona). Jāpiebilst, ka stimulācijas seansu laikā pacients var turpināt lietot visus ārsta nozīmētos medikamentus, arī antidepresantus. Mūsu lūgums gan būtu –kamēr pacients iziet transkraniālo magnētisko stimulāciju, nemainīt terapiju. Transkraniālā stimulācija padziļina medikamentu iedarbību, strādā kopā.
Tātad: pirmā indikācija transkraniālajai magnētiskajai stimulācijai bija un ir depresija; bet tālāk, pavēršoties plašākam laukam, to sāka pētīt arī neirologi. Runājot par neiroloģiju, lielās grupas, kam magnētiskā stimulācija var palīdzēt, ir divas: pirmā ir sāpes. Piemēram, migrēna, kas lieliski padodas transkraniālajai stimulācijai; pēdējā laikā man bijušas daudzas pacientes ar migrēnu. Kā mēs zinām, ir migrēna – ļoti stipras galvassāpes – un ir migrēna ar auru, kur pievienojas redzes halucinācijas, tirpšanas, runas traucējumi – simptomi, kas līdzīgi insulta stāvoklim. Migrēnas pacientes nāk, un viņām lēkmes ir krietni samazinājušās. Ja mēnesī cilvēks lietojis speciālus migrēnas medikamentus līdz pat 10 tabletēm un galu galā sāk palīdzēt parastais ibumetīns – tas, manuprāt, ir labs efekts! Vai, ja ir bijušas 12 lēkmes mēnesī, bet tagad ir palikušas vairs tikai 3 vai 4.
Tad ir trigeminālā neiralģija – sejas sāpes, kuras izraisa sejas trīszaru nervs. Un atkarībā no tās vietas, kur noticis trīszaru nerva bojājums, ir sāpes sejā. Arī šajā gadījumā magnētiskā stimulācija labi palīdz, pacienti saka, ka sāpes kļūst jūtami mazākas, var vieglāk parunāt un labāk ēst – kad sāp seja, reizēm ir grūti arī paēst.
Otrā neiroloģiskā grupa ir insulti, kur simptomi ir kustību traucējumi. Mēs strādājam arī ar šādiem pacientiem, cenšamies uzlabot viņu motoro funkciju, lai kustību spēja kļūst labāka, lai mazinās spastika. Strādājam arī ar runu – pēc insultiem bieži ir runas traucējumi, mēģinām runu atgriezt. Bet tad, kad insulta gadījumā pacients iziet transkraniālo magnētisko stimulāciju, ļoti svarīga ir arī fizioterapija. To var iziet tepat mūsu klīnikā: pacients pie manis saņem procedūru un pēc tam tālāk iet pie fizioterapeita vingrot. Jo ir pētījumu dati, kas pierāda - ja pēc transkraniālās stimulācijas veic fizioterapiju, iespējas atveseļoties būtiski pieaug. Protams, ja runājam par insultu – ļoti svarīgi, cik sen tas ir bijis. Vai tas ir bijis pusgads, vai daži mēneši: jo ātrāk uzsāk kursu, jo labāk. Bet ir arī gadījumi, kad tomēr pat pēc diviem vai trijiem gadiem pacients nāk un – nav tā, ka mēs viņu pilnīgi izcili atgriežam dzīvē, bet tomēr stāvoklis uzlabojas. Man bija paciente ar smagu insultu, viņa bija Stradiņa slimnīcā, un tur teica, ka viņa vairs nav spējīga atgūt dzīves kvalitāti, būs invalīde, - bet nesen viņas vīrs man atsūtīja bildi, kur viņa Mēbeļu namā staigā pa kāpnēm! Jā, staigā ar spieķīti, bet tomēr viņa staigā, nevis sēž invalīdu ratiņos. Tātad mums ir izdevies.
Vai – vīrietis ar insultu, labā puse, roka. Viņš brauca pie mums saņemt transkraniālo stimulāciju, un tad vienu dienu atnāk kopā ar sievu, un sieva saka, ka vīrs beidzot var ar labo roku gaļu klapēt! Tik ikdienišķa darbība, kas tomēr ir tik svarīga, vajadzīga un pierāda – spēks ir atgriezies!
Tālāk nāk psihiatrija un konkrēti obsesīvi kompulsīvie traucējumi: uzmācīgas domas un darbības. Arī te varam palīdzēt, iedarbojoties ir šīm uzmācīgajām darbībām, lai tās mazinātos.
Vēl šobrīd ir diezgan daudz tīnītu – troksnis ausīs, galvā. Pacients ir izmeklēts – asinsvadi ir izmeklēti, viss ir izmeklēts, bet nav konstatēti iemesli, kāpēc tad ir šis troksnis. Tinītam bieži vien tā arī nesanāk konstatēt primāro cēloni – un tad mēs strādājam uz dzirdes garozu. Protams, kā jebkurā medicīnas jomā, mēs nevaram garantēt 100% izveseļošanos, bet rezultāti ir tiešām labi. Tas ir svarīgi, jo pacientam šis troksnis ļoti traucē ikdienā – viņš nespēj aizmigt, trokšņa dēļ mostas naktī. Bet, izejot procedūras, pacients saka, ka troksnis ir samazinājies, viņš var naktī gulēt, jo to dzird mazāk, galva ir skaidrāka.
Nākamā pacientu daļa ir Parkinsona slimība – mēs vairāk strādājam nevis trīces mazināšanai, bet ar kustībām. Kad pacientam ir lēnīgas kustības, tā kā kustību iesalšana – magnētiskā stimulācija spēj uzlabot kustību gaitu un mazināt lēnīgumu.
Šobrīd ir pētījumi, ka ar stimulāciju var iedarboties arī uz atkarībām, piemēram, zālītes smēķēšanu. Parasti tie ir jauni puiši, kas smēķēt sākuši depresijas dēļ, bet izveidojusies atkarība. Izejot transkraniālās stimulācijas kursu, viņiem mazinājusies šī tieksme.
Piebildīšu, ka stimulācija der arī grūtniecēm, metode ir pilnīgi droša. Esam strādājuši ar grūtniecēm gan ar sāpēm sejā, gan ar depresiju. Metodi droši var izmantot arī laktācijas periodā, kad ir problēma palīdzēt ar medikamentiem
Kā īsti tas notiek?
Parasti pacients par šo metodi uzzina no kāda ārsta, piemēram, no sava neirologa vai psihiatra. Vai arī to iesaka ģimenes ārsts. Diezgan bieži cilvēki pie mums nonāk arī pēc proktologa ieteikuma – ir dažāda veida problēmas, piemēram, nesaturēšanas, kur nestrādā muskuļi vai nav tonuss un jau atkal lieliski var palīdzēt magnētiskā stimulācija.
Kad pacients nonāk pie manis, es viņu pierakstu uz plānošanas sesiju.
Lai es varētu sākt transkraniālās stimulācijas kursu, man nepieciešams pacienta 3D galvas smadzeņu modelis. To mēs iegūstam no magnētiskās rezonanses izmeklējuma T1 sērijas. Kad tas uztaisīts, mēs ar pacientu aprunājamies un atkarībā no diagnozes un simptomiem kopā izlemjam ar kurām zonām un ar kādu protokolu mēs strādāsim. Pacients apsēžas krēslā, mēs viņu iereģistrējam sistēmā un nosakām motoro slieksni ar kādu stiprumu pacientam tiks veikta stimulācija. Smadzeņu modelī mēs atzīmējam stimulācijas zonas. Tad uzliekam pacientam visu nepieciešamo aparatūru un ieslēdzam atbilstošo protokolu. Precizitāte ir līdz milimetram, es visu procesu vērojam ekrānā. Ja pacients izkustās, jebkurā mirklī varu pieregulēt stimulāciju.
Transkraniālās stimulācijas ilgums ir atkarīgs no diagnozes. Piemēram, depresijas protokoli notiek ātri, viss kopumā ilgst līdz 15 minūtēm; pati procedūra vispār ilgst tikai apmēram 2 minūtes. Procedūra nav sāpīga, bet tās laikā var izjust diskomfortu. Esmu to mēģinājusi pati – tiešām nav tā, ka būtu sāpīgi, bet ir tāda kņudoša sajūta. Ja mēs stimulējam rajonu, kas atbildīgs par depresiju, kādam var raustīties acs, var raustīties žoklis – iedarbojamies uz šiem nerviem, kas ir tuvumā. Bet tas nenozīmē, ka mēs nodarām sliktu šiem nerviem, vienkārši tāda ir projekcija.
Trokšņiem – pacients 20 minūtes sēž krēslā; insultam, sāpēm – 15–20 minūtes. Vairāk par pusstundu pacients krēslā nepavada.
Par sesiju regularitāti – lai sasniegtu maksimālo efektu, vislabāk būtu iet 5 reizes nedēļā, tātad katru darbadienu. Bet noteikti ieteicams ne retāk kā trīs reizes nedēļā. Jā, ja pacients ir transkraniālajai stimulācijai nobriedis, gatavs uzlabot savu veselību, noņemt slimības simptomus – tam ir jāziedo laiks. Un pacietība – tā ir ļoti svarīga. Labā ziņa – uzreiz pēc procedūras var atgriezties ikdienas dzīvē un darbos!
Man pašai ļoti patīk strādāt ar šo metodi. Patīk vērot pacientus, kādi viņi atnāk sākumā, un kādi viņi ir kursa beigās. Kurss ir diezgan garš: 15–20 reizes, tas ir gandrīz mēnesis. Mēs paspējam kārtīgi iepazīties.
Visbeidzot – cena?
Pirmā vizīte ir 100 eiro: tā ir plānošanas sesija, kurā piedalās divi ārsti. Tajā tiek modelēts galvas smadzeņu modelis, tiek atrunāts stimulācijas protokols un veikta pirmā stimulācija. Katra nākamā sesija – 65 eiro.
Piebilde! Ja pacientam ir finansiālas grūtības, iespējams noslēgt kredītlīgumu ar klīniku un sadalīt maksājumu trijās daļās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
