Foto: Publicitātes foto
Eksporta nozarē pēdējie gadi nesuši daudz pārmaiņu un nestabilos apstākļos izšķiroša ir eksportējošo uzņēmumu spēja pielāgoties pārmaiņām, secina konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2023" (EIB 2023) žūrijas komisija. Konkursā "Eksporta un inovācijas balva" jau 18. gadu tiek vērtēts Latvijas spilgtāko uzņēmumu sniegums un viņu pienesums tautsaimniecības attīstībai. Kategorijās "Eksporta čempions", "Eksporta pieauguma līderis" un "Eksporta jaunpienācējs", kā arī "Inovācijas čempions" pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem tika izvirzīti vērtēšanai gandrīz 200 uzņēmumi. No tiem 16 uzņēmumus žūrija apmeklēja klātienē un uzklausīja to prezentācijas, gūstot dziļāku priekšstatu par eksporta nozarē notiekošo un uzņēmējiem aktuālo.

Lūk, žūrijas locekļu novērotās trīs aktuālās tendences!

Mainījusies eksporta ģeogrāfija

Pandēmijas radītie piegāžu ķēžu traucējumi, karš Ukrainā, kas izraisīja resursu cenu kāpumu un sankcijas, ieviesis izmaiņas Latvijas eksporta ģeogrāfijā. Vienlaikus, ģeopolitiskās situācijas ietekmē mazinoties pieprasījumam, sarukušas preču eksporta cenas. Tomēr Latvijas uzņēmumi ir pielāgojušies, aizstājot sadarbības partnerus un izejmateriālus, diversificējot preces un pakalpojumus, kā arī meklējot jaunus noieta tirgus.

Arvien pieaug interese par tālajiem tirgiem – ASV, Kanāda, Austrālija, Japāna un Dienvidkoreja. Piemēram, Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Dienvidkoreju pēdējo piecu gadu laikā kopš brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES) pieaudzis desmitkārt. Arī tik tāli tirgi kā Austrālija kļūst arvien populārāki. Tas ir tirgus ar salīdzinoši augstu maksātspēju un mūsu tehnoloģiju uzņēmumi vai augstas pievienotās vērtības produktu ražotāji šajā valstī atrod noieta tirgu.

"Nepieciešamība reaģēt ātri un rast nestandarta un iepriekš nebijušus risinājumus," ir tendence, ko uzsver EIB 2023 žūrijas pārstāve Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe. Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe izceļ uzņēmumu spēju būt veiksmīgiem arī šādā situācijā.

Meklējot jaunas iespējas un tirgus, uzņēmumi vērtējuši arī mārketinga metodes un, kā novērojusi Ingūna Gulbe, uzņēmēji, piemēram, atzinuši izstādes par būtisku mārketinga instrumentu.

Vienlaikus uzņēmēji domājuši ne tikai par savas uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstīšanu, bet arī plaši iesaistījušies palīdzības sniegšanā, par kuru labprāt stāsta un ar to lepojas. "Visu caurvij atbalsts Ukrainai," secina Ingūna Gulbe.

Foto: Publicitātes foto

Fokusā ilgtspēja

Šogad, viesojoties uzņēmumos un uzklausot viņu prezentācijas, EIB 2023 žūrijas locekļi ievēroja, ka arvien nozīmīgāku vietu ieņem ilgtspējas jautājumi. "Ja vēl pirms dažiem gadiem tikai retais gatavoja ilgtspējas ziņojumus, tad šogad ar tādiem varēja iepazīties daudzos uzņēmumos," saka Agnese Puķe.

"SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis ievērojis, ka uzņēmumiem aktuālāki kļuvuši ne tikai ilgtspējas jautājumi, bet arī ilgtermiņa darbības stratēģijas veidošana kopumā. "Pandēmija un karš Ukrainā ierastās piegāžu ķēdes sagrieza kājām gaisā un lika uzņēmējiem būtiski pārskatīt risku vadības principus. Ražotāji šobrīd daudz kritiskāk vērtē potenciālos sadarbības partnerus un pievērš lielāku uzmanību nedrošu tirgu aizstāšanai, sadarbības partneru izvērtēšanai atbilstoši ilgtspējības principiem. Pieredze māca kļūt tālredzīgākiem," skaidro Agnese Puķe.

Tomēr LIAA pārstāve žūrijā, LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme norāda, ka jāņem vērā, ka konkursa žūrija pārsvarā apmeklē lielos uzņēmumus.

Digitalizācija un tehnoloģijas

Nozīmīgi ieguldījumi procesu digitaliācijā un tehnoloģijās ir vēl viena iezīme, kas raksturo EIB 2023 žūrijas vērtētos uzņēmumus.

Kā uzsver "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, viena no būtiskām tendencēm ir uzņēmumu pielāgošanās ierobežotai darbaspēka pieejamībai. Digitalizācija un ieguldījumi tehnoloģijās ir viens no veidiem, kā to risināt.

Arvien lielāka digitalizācija un sekošana inovācijām informācijas tehnoloģiju jomā, piemēram, mākslīgā intelekta iespējām, darba modeļa izmaiņām un citiem jauninājumiem ir tendence, ko novērojusi Latvijas Jauno zinātnieku padomes pārstāve žūrijā Ieva Siliņa.

Šogad jau 18. reizi tiks godināti Latvijas uzņēmēji, kuri, spītējot dažādiem globāliem izaicinājumiem, spējuši audzēt savu eksporta apgrozījumu, radījuši jaunus produktus un inovācijas. "Eksporta un inovācijas balva" tiks pasniegta piecās kategorijās – "Eksporta pieauguma līderis", "Eksporta jaunpienācējs", "Inovācijas čempions", "Eksporta čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2023" žūrijas komisijā strādā 21 eksperts, kas pārstāv LIAA, Ekonomikas ministriju, Centrālās statistikas pārvaldi, attīstības finanšu institūciju ALTUM, eksportētāju asociāciju "The Red Jackets", Latvijas Banku, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Agroresursu un ekonomikas institūtu, "SEB" banku, "Luminor" banku, kā arī medijus – portālus "Delfi" un "TVnet", un žurnālu "Ir nauda".

Tiešraide no pasākuma būs vērojama 14. decembrī pl. 18.30 LIAA "Facebook" kanālā, kā arī "Delfi.lv".

Ar plašāku informāciju var iepazīties mājaslapā www.eibalva.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!