Pētījumā atklājas seksuālā izmantošana un uzmākšanās jauniešu organizācijās

Šis ir rakstu sērijas "Līdera apskāviens" pirmais raksts. Pārējos rakstus var lasīt šeit. Pētījums tapis kopā ar Latvijas Radio, un podkāstus iespējams noklausīties šeit.

"Facebook" ierakstam ir gandrīz 200 komentāri, un tas mudinājis sadūšoties ar saviem stāstiem dalīties arī citas jaunas sievietes. Izskan ne tikai viens, bet trīs uzvārdi, arī nometnes direktora.

Pētījuma "Līdera apskāviens" ietvaros portāla "Delfi" un Latvijas Radio žurnālistes ir uzklausījušas astoņas jaunas sievietes, kuras atklājušas savu piedzīvoto K.I.D. un "Kas? Kur? Kad?" jauniešu organizācijās. Tas ir stāsts par varas disbalansu, izplūdušām robežām un pieaugušu vīriešu neviena neapturētu seksuālu interesi un uzmanības izrādīšanu pret pusaudzēm.

Ieraksts "Facebook", kurš pamudināja arī citas sievietes atklāt savu piedzīvoto
Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook"

"Ar Tevi, jaunu un nevainīgu"

Marina (vārds mainīts) pirmo reizi K.I.D. nometni apmeklēja 16 gadu vecumā. Toreiz viņa iepazinās ar tolaik 35 gadus veco Pāvelu Vereteņņikovu, kuram bija iesauka Vermuts. Bija sporta diena, un viņa bija apbēdināta par saviem sacensību rezultātiem, sēdēja nostāk no pārējiem.

Marina atceras, ka vīrietis apsēdies blakus, piedāvājis kafiju un uzsācis sarunu. Nometnes gaitā starp viņiem ciešs kontakts nav izveidojies, bet pēc tās Vermuts sācis meitenei regulāri rakstīt, aicinot gan uz K.I.D. pasākumiem, gan ciemos pie sevis. Piedāvājis iedzert. Tas turpinājies visu 2016. gada rudeni. Atskatoties uz tā laika notikumiem, Marina to interpretē kā grūmingu [emocionālās saiknes veidošana ar nepilngadīgajiem interneta vidē savtīgiem mērķiem – red.], kaut tajā laikā šādu vārdu neesot pat zinājusi.

"Sākumā man tas likās jautri, bet ar laiku sāku justies vainīga, ka visu laiku viņam atsaku," stāsta Marina.

Pāvels Vereteņņikovs
Foto: Ekrānuzņēmumi no "Facebook"

Marina pētījuma autorēm pārsūtīja viņas un Vermuta saraksti. Tā apstiprina Marinas teikto – vīrietis tik tiešām regulāri aicina Marinu iedzert – te alu, te vīnu. Viņa atsaka – raksta, ka jāvelta laiks skolai, ka grib pavadīt laiku ar vienaudžiem. Taču pēc dažiem šādas uzmanības mēnešiem Marina sāk iesaistīties. Sarakste kļūst personiskāka, kad Marina dalās ar Vermutu skumjās – uz ielas satikusi cilvēku, kurā iepriekš bijusi iemīlējusies. Viņš reaģē – uzdod Marinai detalizētus jautājumus par šīm attiecībām. Marina iesaistās, atbild, atklāj vairāk un vairāk privātas informācijas. Viņa sūta savas bildes, raksta, ka viņai netraucē liela vecuma starpība. Vienā no ziņām Vereteņņikovs raksta: "Fantazēju par visu to, ko tevi, jaunu un nevainīgu, es varēšu piespiest darīt." Viņa atbild: "Iemācīt. Es ātri mācos."

"Tolaik vēl biju jaunava, nebija nekādas pieredzes. Uzmanības apliecinājumi no pieauguša vīrieša likās – vauuu! Redz, kā uz mani uzķērās! (..) Šajā sarakstē ir daudz posmu, kur es pati it kā flirtēju ar viņu un nepretojos viņa piedāvājumiem... Kāpēc tā bija? Ja godīgi, es pati nezinu, es par to nebiju gājusi pie psihoterapeita. Iespējams, ka kādreiz aiziešu," komentē Marina.

Pavasarī, skolēnu brīvlaika nedēļā, Marina piekrita satikties ar Vermutu. Viņa apraksta savas sajūtas – vēlmi atbrīvoties no vainas sajūtas, ka visu laiku atsaka tikšanos, un pusaudzes ziņkārību.

"Mēs sarunājāmies. Virtuvē. Pēc tam aizgājām uz viesistabu. Viņš apsēdās uz dīvāna. Ļoti liels dīvāns bija. Un es apsēdos blakus. Apgūlāmies," saka Marina. Pēc garākas pauzes papildina: "Man liekas, ka tajā reizē pirmo reizi skūpstījāmies."

Marina stāsta, ka tajā pavasarī notika trīs tikšanās un vienā vai divās no tām esot bijis sekss. "Bet, kā lai to pasaka, nevainību es vēl nezaudēju," viņa papildina. Tikšanās uz laiku pārtrūkušas, kaut sarakste turpinājusies.

Raugoties uz visu no šodienas perspektīvas, Marina uzskata – Vermuts manipulējis, lai panāktu, ka pirmo soli izdara tieši meitene.

"Neskaitāmas reizes uzstāja uz tikšanos, ignorējot manu neatsaucību. Skaidrs, ka tas bija spiediens – līdz es piekritīšu. Viss bija tā sarīkots, ka viņš it kā rupju spēku neizmanto. Tāpēc man sarežģīti to visu pēc tam stāstīt, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc neesmu uzrakstījusi par to sociālajos tīklos, jo man nav vajadzīgs tas upura noniecināšanas izvirdums," saka Marina.

"Ļauj man pabeigt"

Marina stāsta, ka 2017. gada vasarā abi atkal tikušies K.I.D. nometnē, Marina kā dalībniece, Vereteņņikovs – kā līderis. Viņai tolaik bija 17 gadi. Marina saka – esot gribējies ar Vermutu parunāt. Un abi arī satikušies.

"Vermuts laikam redzēja, ka esmu uzķērusies. Trīs reizes bija sekss. No tām vienu reizi es jutos labi. Es atceros, ka gulēju uz viņa un it kā bija normāli. Velns, es sen neesmu to stāstījusi, un man likās, ka viss ir kārtībā. Un patiesībā viss ir kārtībā, jo laiks dara savu darbu, bet es negaidīju, ka stāstot tā pauzēšu," Marina sarunas laikā atvainojas.

Nometnes dalībnieki dzīvoja skolas ēkā, kur vienu stāvu neizmantoja, tas bija tukšs. Tieši tur Vermuts rīkoja tikšanos ar Marinu – istabā, kas atradās tieši zem nometnes direktora Dmitrija Bočarova istabas.

"Es atceros to vienu reizi, kad no viņa atvados, stāvu durvīs un jūtos pilnīgi sašļukusi, nevaru uz viņu pat paskatīties, pret sevi izjūtu vienīgi riebumu un jūtos, it kā es būtu tikai kaut kāds gaļas gabals. Un turpat bija tā situācija, kad es Vermutam teicu – apstājies, man sāp, viņš aizspiež muti ar rokām un saka: "Ļauj man pabeigt." Tieši šo situāciju mana draudzene Alīna vēlāk nosauca par izvarošanu."

Pēc nometnes abu tikšanās turpinājās – pie Vereteņņikova mājās.

"Viņš gribēja, lai apmierinu viņu veidā, par kuru zināju - man tas nepatīk, man sāpēs. Un es atceros, ka es tā kā sastingstu un cenšos, cenšos saņemties drosmi viņam pateikt "Nē!". Un no manis nāk ārā tāds kluss "nu nēēēēē". (Marina gandrīz nedzirdami čukst.). Viss, ko es varēju no sevis izspiest, tādu super maigu "Var, lūdzu, nē?". Un viņš saka "Ā, nu ja negribi, tad..." Un lika citādi sevi apmierināt. Nav tā, ka man to gribējās darīt, bet nu ... laikam no diviem ļaunumiem izvēlējos," atceras Marina.

Jaunā sieviete stāsta, ka vēlāk, kad satika savu tagadējo partneri, bija pārsteigta, uzzinot, ka tuvībai nav jāizpaužas šādi. "Sagaidīju, ka viņš tagad sāks ar mani kaut ko darīt. Bet viņš prasīja man, ko gribu es. Es pat nezināju, ko uz to atbildēt! Izrādās, ka tā arī var! Ka es arī esmu dalībnieks. Ka es varu kaut ko gribēt. Ka es varu teikt "nē". Ka es drīkstu apturēt to visu, ja man kaut kas nepatīk. Bet toreiz es nekā no tā nezināju," atklāj Marina.

Tagad Marina prāto: "Kāpēc es gāju uz to, uz seksu, kas man bija nepatīkams vispār... Brīžiem es it kā atslēdzos... Domāju: "Nekas, es pacietīšos." Kam man tas bija vajadzīgs? Nezinu. Varbūt kaut kāda vilkme uz pašiznīcināšanos." 

Tomēr kādu laiku pēc sāpīgās pieredzes nometnē Marina izlēma pielikt šim stāstam punktu. Tas nav noticis vienkārši, jo Vermuts esot uzstājis, ka jāsatiekas un jāparunā, bet Marinai bijis grūti būt nepiekāpīgai. Neskatoties uz to, ka attiecības abi pārtrauca, kā saka Marina, viņš turpināja viņai rakstīt vēl vairākus mēnešus.

2018. gadā meitenei parādījās citas romantiskas attiecības, bet viņa nav varējusi tikt vaļā no domas, ka viņu izmanto, jutusi trauksmi un sapratusi, ka tas traucē. "Acīmredzot tas viss ir sekas Vermutam. Tad arī nāca apgaismība par visu, kas bija noticis," viņa secina.

"Es atceros, cik riebīgi es jutos, kad pēkšņi sapratu... Un tieši tajā slēpjas seksuālās vardarbības sarežģītība – tu esi tās daļa, gribi to vai ne. Grūti sevi no tā nodalīt. Man vajadzēja arī kardināli mainīt savas domas par to, kas ir sekss, bet, pateicoties partnerim, man izdevās, un viss ir beidzies labi. Tikai, ja Vermuta nometnē nebūtu, nekas tāds nebūtu noticis. Ja Vermuts man nerakstītu, nekad pie viņa neaizietu. Tas, ka ar to visu tiku galā, nav viņu nopelns, viņus neattaisno, tas nenozīmē, ka viss ir normāli un rullējam tālāk," uzsver Marina.

Pētījuma autorēm izdevās sazvanīt Vereteņņikovu, jo vēlējāmies sarunāt interviju un uzzināt viņa versiju par notikušo ar Marinu K.I.D. nometnē. Tomēr viņš par šo tēmu runāt nevēlējās. Uz jautājumu, vai viņš atzīst pārmetumus, kas ir norādīti meiteņu ierakstos "Facebook", viņš tikai noteica: "Labs jautājums, es negribu vispār ne par ko runāt." Un nometa klausuli.

"Atrisināt pa kluso"

Nebija tā, ka Marina klusēja. Sākumā viņa uzticēja kādam stāstu par to, ka ir attiecībās ar daudz vecāko K.I.D. līderi Vereteņņikovu. Tas bija cits līderis un Vereteņņikova tuvs draugs – Pāvels Nazarovs jeb Pavdiks. Viņš Marinai teicis, ka šīs nav vienlīdzīgas attiecības un tās esot jāizbeidz. Taču nekas neliecina, ka Nazarovs būtu mēģinājis celt trauksmi par sava drauga rīcību. Nazarovs atteicās komentēt šo situāciju. Plašāk par Nazarova lomu šajā stāstā var lasīt sērijas trešajā rakstā.

Pāvels Nazarovs un Pāvels Vereteņņikovs
Foto: Ekrānuzņēmums no "tpavlov.wiki.zoho.com"

Marina stāsta, ka vienu reizi nometnes direktors Bočarovs redzējis viņu un Vereteņņikovu kopā. Pēc 2017. gada nometnes notika K.I.D. dalībnieku sanākšana pie jūras, kurā pulcējušies nometnes dalībnieki un līderi. Marina stāsta, ka esot bijusi lieliska diena, viņa jutusies laimīga līdz brīdim, kad Vereteņņikovs viņu naktī pasaucis kopā doties kāpās un, kā viņa saka, izmantojis. Jau aususi gaisma. Ejot atpakaļ pie ugunskura, abi satikuši Bočarovu. Taču viņš tajā brīdī nav uzdevis jautājumus.

Kad Marina bija apzinājusies savu pieredzi, kopā ar draudzeni Alīnu nolēmušas, ka kaut kas ir jādara, jo Vermuts ir nometnes līderis un "viņam ir piekļuve pie citām nepilngadīgām skolniecēm". Viņas lēmušas, ka jārunā ar Bočarovu – nometnes direktoru, kuram uzticējušās un kuru cienījušas. Gribējušas pasargāt citas meitenes un panākt, lai Vermutam ir kādas sekas par izdarīto.