Foto: DELFI
Vai un kā ir reaģējušas valsts iestādes, kurām būtu jāsargā bērni un jaunieši? Kāpēc jaunās sievietes savu pieredzi atklāj vairākus gadus pēc notikušā? Ko dara jauniešu organizācijas K.I.D. aktīvisti, lai neatkārtotu iepriekš pieļautās kļūdas? Noslēdzošajā pētījuma "Līdera apskāviens" rakstā "Delfi" un Latvijas Radio cenšas atbildēt uz šiem jautājumiem.

Šis ir rakstu sērijas "Līdera apskāviens" sestais raksts. Pārējos rakstus var lasīt šeit. Pētījums tapis kopā ar Latvijas Radio, un podkāstus iespējams noklausīties šeit.

"Nozieguma nav"

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) pērn saņēmusi iesniegumu par notikušo K.I.D. organizācijā. Iestāde pārsūtījusi to policijai.

Policija bija iesākusi pat divas pārbaudes, jo bija saņēmusi divus iesniegumus – no VBTAI un kādas privātpersonas – pēc tam, kad Barbara publicēja "Facebook" savu stāstu par K.I.D. līderi Pāvelu Nazarovu.

Policijas pārstāve Gita Gžibovska paskaidroja, ka abas resoriskās pārbaudes beidzās ar lēmumu neierosināt krimināllietu. Tiesībsargi uzskatījuši, ka "notikušajā nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju". Plašāku informāciju policija neizpauž.

VBTAI neuzskata, ka tās darbiniekiem pēc iesnieguma pārsūtīšanas policijai būtu jādara kaut kas vēl. Tur skaidro – inspekcija sīkāk pētītu K.I.D. nometnē notikušo, ja policijai, lemjot neierosināt krimināllietu, būtu "izkristalizējušās pazīmes, ka valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks ir veicis emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu". Taču K.I.D. ir privāta nometne un pašvaldības darbinieki tur nestrādā.

VBTAI vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova intervijā uzsvēra – ja fiziska vai emocionāla vardarbība būtu notikusi valsts vai pašvaldības organizētā nometnē, inspekcija to izmeklētu, bet iespējamas seksuālās vardarbības jautājumi privātā nometnē esot tikai un vienīgi policijas kompetence.

"Katra valsts pārvaldes iestāde darbojas savas kompetences robežās," intervijā skaidroja Gorbunova.

Bočarovs var turpināt vadīt nometnes

Nepilngadīgo nometnes uzmana arī Valsts izglītības un satura centrs (VISC). Tur apmāca un sertificē nometņu vadītājus, uztur nometņu reģistru. VISC ne 2019. gadā, ne šobrīd nav saņēmis informāciju par pārkāpumiem K.I.D. nometnēs.

Nometnes vadītājam ir jāapgūst VISC organizēti 72 stundu kursi, tajos iekļauta arī centra "Dardedze" vadīta lekcija. Pēc kursu apguves dalībnieki kārto eksāmenu un, ja tas bijis veiksmīgs, saņem apliecību. "Nu, tie ir pieauguši cilvēki, mēs uz viņiem paļaujamies," intervijā atzīst VISC pārstāve Inta Kraskeviča.

K.I.D. direktoram Dmitrijam Bočarovam joprojām ir šāda apliecība, derīga līdz pat 2026. gadam. Tas nozīmē, ka teorētiski nekas neliedz viņam organizēt un sarīkot jaunu nometni.

VISC pārstāve konkrēto situāciju atsakās komentēt, bet atzīst, ka apliecības VISC neanulē:

"Mums līdz šim, pa šiem 15 gadiem, kopš es strādāju šajā jomā, nav bijis tā, ka būtu kādam nometņu vadītājam jāatņem apliecība. Kamēr tu neesi apsūdzēts, tu taču neesi vainīgs, vai ne? Nu ko mēs tādā situācijā varam, kā rīkoties? Uz kāda pamata mēs anulēsim šo apliecību? Mums ir jābūt kaut kādam lēmumam."

Jājūtas pietiekami droši, lai izstāstītu

Kāpēc jaunās sievietes publiski stāsta par savu pieredzi piecus, sešus vai pat 10 gadus pēc notikušā? Kāpēc necēla trauksmi uzreiz un nevērsās pie kāda augstāk stāvoša? Šādus jautājumus dzirdējušas teju visas sievietes, kuras stāstījušas par seksuālās uzmākšanās vai vardarbības pieredzi. Arī rakstu sērijas "Līdera apskāviens" varones, kad pirmo reizi ar to publiski dalījās.

Savu skaidrojumu tam, kāpēc jaunās sievietes par pāridarījumiem stāsta vairākus gadus pēc notikušā, piedāvā pedagoģe un platformas "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa. "Tas, ka cilvēki sāk runāt par vardarbību tikai pēc 10 gadiem, 20 gadiem, ir saistīts arī ar to, ka nereti ir vajadzīgs laiks un ir vajadzīga milzīga notikumu gravitācija, lai tu atkāptos un tiktu ārā no šīm sociālajām saitēm un justos pietiekami droši, lai varētu sākt runāt par to, kas ir noticis. Un parasti jau cilvēki sāk runāt tikai tad, kad ieiet citos sociālajos apļos, tad, kad viņi jūt, ka cita sociālā vide viņus sargā un ka viņu identitāte vairs nav atkarīga no tās vietas un vides, kurā viņi atrodas," viņa uzsver.

Kāpēc citi līderi K.I.D. nometnēs vai citi "Kas? Kur? Kad?" kluba dalībnieki nerīkojās? Vairāki ilggadējie K.I.D. līderi interviju atteica, bet tie, kas piekrita, norāda, ka neko aizdomīgu nav manījuši un par visu uzzinājuši jau pēc meiteņu ierakstiem "Facebook".

Līderis, kurš lūdza palikt anonīms, dalās ar pretrunīgām pārdomām: "Tā frāze, ko tagad daudzi saka "nevienam tas neesot bijis noslēpums", mani kaitina. Es nezināju. Man ziņas par vardarbību, morālo spiedienu, uzmākšanos bija noslēpums. Jā, es redzēju attiecības – kad pats vēl biju dalībnieks redzēju, kā Bočarovs staigā sadevies rokās ar Jūliju, bet es nezināju, ka viņai ir tikai 17. Man bija šaubas, vai tas ir normāli, bet es nejutos, ka varēju vienkārši pienākt un sākt uzdot kaut kādus jautājumus - man pašam bija 19 vai 20."

Jauna organizācija, jauns sākums?

2022. gada beigās tolaik palikušie aktīvie K.I.D. līderi nolēma veidot jaunu, no K.I.D. neatkarīgu jauniešu organizāciju. Publiski K.I.D. grupā "Facebook" viņi to paziņoja 18. janvārī, uzsverot, ka jaunajai organizācijai būs "mums un mūsdienām aktuāla ētiskā pozīcija". Viņi vēlējās jaunu sākumu. Organizāciju nosauca par "NovaSpace".

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!