Katru gadu Rīgā un daudzās citās pasaules pilsētās tiek rīkoti skriešanas maratoni. Tieši maratoni, nevis, sprinti vai, piemēram, stafetes. Maratons ir distance, kam nepieciešama nopietna gatavošanās, un tā noskriešana prasa arī laiku. Maratonam ir vistiešākā korelācija ar darbu, kam jau ilgstoši tiek pievērsta būtiska uzmanība ekonomiski attīstītās Eiropas valstīs, un kas dažu pēdējo gadu laikā ir viena no Valsts zemes dienesta (VZD) prioritātēm arī Latvijā. Runa ir par būvju un zemju kadastra datu savākšanu, sakārtošanu un izplatīšanu.
Ko tad šobrīd sevī ietver jēdziens "kadastra dati" Latvijā? Tie ir telpiskie un tekstuālie dati par būvēm un zemi, dati par īpašumtiesībām. Turklāt, vislielākais avots kadastra datiem ir tieši pats īpašnieks, kurš iesniedz dokumentus datu reģistrācijai. Faktiski gan Latvija, gan Eiropa kopumā kadastra datu jomā šobrīd atrodas sava veida krustcelēs. Arvien progresējošās tehnoloģijas izmaina veidus, kā mēs visi tiekam pie datiem, kā tie tiek apkopoti, kādā ātrumā un arī kvalitātē tas notiek. Nākotnes tandences ir mākslīgais intelekts, klimata pārmaiņas, ilgtspēja, kvantu skaitļošana, viedās pilsētas, kā arī sabiedrības drošība, kam ir īpaši liela nozīme kopš ģeopolitiskās situācijas saasināšanās 2022.gadā, jo ir jāapzinās, ka kadastra dati nepareizās rokās var apdraudēt mūsu visu drošību.
Eiropā atbilde ir visnotaļ skaidra – klimata pārmaiņas skar mūs visus, "zaļajai" politikai ir arvien lielāka nozīme, un ir svarīgi saprast, kā tas ietekmē mūsu sabiedrību, kā tas ietekmē attīstību kopumā. Šeit runa ir par zemes datiem, par ģeotelpiskajiem datiem, datiem par būvēm un daudz ko citu, kas ir svarīgi, lai pareizos lēmumus varētu pieņemt valsts pārvalde, attīstītāji, politiķi, kā arī katrs no mums. Attiecībā uz klimata pārmaiņām jāmin, ka tieši kadastra dati ir atslēga situācijas izprašanai un modelēšanai, kā arī situācijas monitorēšanai. Visnotaļ liela loma šeit ir jau pieminētajam mākslīgajam intelektam, tāpēc ir svarīgi, kā mēs mākam to izmantot, cik lielā vērā tas spēj uzlabot, atvieglot mūsu darbu, kā mēs varam kļūt efektīvāki un birokrātiju arvien vairāk samazinošāki. Mākslīgā intelekta attīstībai vajag datus, taču tieši mākslīgais intelekts var uzlabot šo pašu datu kvalitāti. Vienlaikus jānorāda, ka mākslīgais intelekts vismaz tuvākajā nākotnē pats datus neražos.
Visi šie aspekti ir svarīgi, lai pēc 10 vai 15 gadiem šodien savāktie dati būtu tikpat aktuāli, kvalitatīvi un lietojami, kā šobrīd. Šie dati ir svarīgs būvju datu avots, kas ir labs palīgs gan attīstītājiem, kuri nolēmuši pārbūvēt dažādas iepriekšējos gados celtas būves, gan atbildīgajiem dienestiem, kuri izmeklē dažādus negadījumus, gan uzņēmējiem, kuri vēlas apbūvēt līdzās esošas teritorijas gan daudz kam citam. Vienlaikus tiem ir jābūt drošiem, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Eiropā un pasaulē kopumā. Kā redzams, izaicinājumu netrūkst.
Šajā kontekstā jāmin, ka nupat Rīgā notika VZD organizēta starptautiska konference "Kadastra dati labākai valsts rītdienai", kur pulcējās pašmāju un starptautiskie eksperti, lai diskutētu par daudziem uzņēmējiem un iedzīvotājiem aktuāliem kadastra datu jautājumiem - to nepieciešamību, iegūšanu, drošību, kā arī efektīvu izmantošanu. Viena no konferences viešņām – organizācijas Eurographics projektu vadītāja datu pieejamības un integrācijas jautājumos Viktorija Peršone uzsvēra, ka, nodrošinot ērtu piekļuvi Eiropas mēroga harmonizētiem kadastra datiem, tiek atbalstīta Eiropas ekonomika un drošība saskaņā ar Eiropas Savienības Atvērto datu direktīvu un Regulu, ar ko nosaka konkrētu vērtīgo datu kopu sarakstu un to publicēšanas un atkārtotas izmantošanas kārtību. Atvērtā kadastra karte ir vienota vieta, kur atrast Eiropas kadastra karti. Tā lietotājiem ietaupa laiku, pūles un resursus, jo nodrošina saskaņotus datus no vairākām valstīm vienā centrālajā portālā ar vienu viegli saprotamu atvērto datu licenci. Tas ir risinājums izaicinājumam, kā atrast, viegli piekļūt un licencēt autoritatīvus Eiropas mēroga saskaņotus ģeotelpiskos datus, kas ir lielformāta un augstas vērtības. Tātad šeit runa jau ir par visaptverošu sistēmu, kas ļauj efektīvi strādāt, pieņemt lēmumus, attīstīties. Tas nozīmē, ka mums ir jāturpina labi iesāktais darbs, lai uzlabotu pakalpojumus, padarītu tos mūsdienīgus, un seko līdzi jaunākajām pasaules tendencēm. Ir dzirdēts, ka, papētot interneta resursus, var atrast dažādus datus par teju visa veida īpašumiem. Tā tas tiešām ir, bet… Lai šie dati kaut kur būtu atrodami, kādam tie ir jāsavāc un jāsakārto, un Latvijas gadījumā šo darbu dara VZD. Citiem vārdiem sakot, ja kādā no interneta resursiem izdodas atrast datus par kādu no Latvijā esošajiem īpašumiem, tie noteikti ir VZD savāktie dati.
Mūsu uzdevums ir transformēt pakalpojumus, lai kadastrs joprojām būtu uzticamākā vieta, kur var atrast pamata informāciju. Vienlaikus visām procedūrām jānotiek jēgpilni un tā, kā to sagaida sabiedrība – stiprinot drošību, efektivitāti un vienlaikus neradot papildu slogu, izslēdzot liekas procedūras un tās vienkāršojot.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
