Foto: Randy Fath/Unsplash

"Mierrrrrāāāā! Brīvi! Es teicu – BRĪVI!" noaurojās seržants Kristaps Āls. Viņa priekšā, trīsuļojot kā pirmās bērzu lapiņas agrā pavasarī, stāvēja nošņurkusi ierinda. Kādam kaklasaites mezgls bija aizbīdījies uz vienu pusi, citam no biksēm ārā raudzījās krekla stūris. Kāda sieviete klusu šņukstēja. "Sveicināti, koučinga programmas ņuņņas!" Nobļāvās K. Āls. Klusums. "Es teicu – "SVEICINĀTI, koučinga programmas ņuņņas!"" "L-l-labdien..." kāds uzdrīkstējās. "Nevis "labdien", bet – ESI SVEIKS!" uzrēca K. Āls. Tā pirmajā dienā izskatītos 34 tūkstošus vērtais Valsts kancelejas iepirkums par koučinga pakalpojumiem augstākā līmeņa vadībai, ja par pakalpojumu sniedzēju izvēlētos izaugsmes aģentūru "Cehs.lv".

Neuzskatu, ka sociālajos tīklos manītā ņirgāšanās par šo iepirkumu kā naudas izšķērdēšanu ir pamatota. Mēs visi gribam efektīvu valsts pārvaldi, kur katrs zobratiņš savā vietā, kur katrs lēmums tiek īstenots kā sitiens ar cieši savilktu dūri – izlēmīgi, trāpīgi un bez kompromisiem –, nevis kā ar pieciem izstieptiem pirkstiem, kur viens trāpa pa vaigu, otrs pa aci, bet mazo pirkstiņu vēl sanāk salauzt. Taču mums ir bažas par to, kā tas īstenosies praksē.

Proti, atkal tiks nolīgts kāds čalis, kam kājās pārāk īsas bikses un kurš aizmirsis uzvilkt zeķes, pirms stumj pēdas iekšā zamšādas mokasīnos. Viņš ierēdņiem liks sastāties aplī un mētāt ar griķiem pildītu maišeli, lai radītu vieglāku atmosfēru un noskaņotu uz runāšanu par to, kas tad traucē sadarbībai starp departamentiem un kas vajadzīgs, lai katrs no līderiem šeit īstenotu savu pilno potenciālu. Viņš aicinās nekautrēties, jo te visi ir viena komanda, kaut vēl dienu iepriekš Gunta koplietošanas virtuvē izmantoja situāciju, kad tur neviena nav, un pārbēra savā kafijas kārbā kādus 150 gramus no lietvedes Mārītes krājumiem

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!