Izskatās, ka līdz ar pavasara atnākšanu arī mūsu sabiedrības grupas sāk pamosties no miega. Tikko pieredzējām mežsaimnieku un lauksaimnieku protestu aktivitātes. Arī dabas aizstāvji izgāja ielās. Parasti šādos stāstos sliktā ir valdība un medijiem nav problēmu salikt sižetā akcentus. Šoreiz laikam nebūs tik vienkārši, jo grūti formulēt to, ko parasti sauc par sabiedrības viedokli.
Es, mēs un sabiedrība
Aptaujas “Sabiedrības viedoklis par dabas aizsardzību Latvijā” (2022) rezultāti rāda, ka absolūtais vairākums jeb 97% Latvijas sabiedrības uzskata, ka ir svarīgi rūpēties par dabu. Saskaņā ar SKDS (2024) veiktās aptaujas datiem71% aptaujāto noteikti vai drīzāk atbalsta vēja enerģijas ieguvi Latvijā un vēja parku izveidi Latvijas teritorijā. Viss būtu skaidrs – sabiedrība kopumā rūpējas par dabu un atbalsta atjaunojamo enerģiju. Tas parādījās arī publiskajās diskusijās medijos, kur neviena puse neiebilda pret dabas saglabāšanas nozīmīgumu. Kāpēc tad dabas aizstāvjiem būtu jāvēršas Satversmes tiesā?
Lai gan visas puses atzīst lielo mērķu virsvērtību, domas sāk dalīties, kad to sasniegšana katru no mums un sabiedrības grupas ietekmē kādā konkrētā veidā. Lai ko arī liecinātu aptaujas par sabiedrības kopējo atbalstu dabas saglabāšanai, realitātē problēma ir vides un dabas aizsardzības pretnostatīšana tautsaimniecības un ekonomisko ieguvumu interesēm.
Cits izaicinājums ir tā saucamais NIMBY (“not in my backyard”) jeb “ne manā pagalmā” koncepts. Piemēram, nesenā vēsture rāda iedzīvotāju parakstu vākšanas aktivitātes pret vēja elektrostaciju parka būvniecību Jelgavas novadā. Pret vēja elektrostaciju parka izbūvi Dobeles un Tukuma novadā tika savākti apmēram 10 000 parakstu. Visticamāk, idejiski kopumā iedzīvotāji nav pret vēja parkiem, bet tikai – ne manā kopienā.
Pēdējo nedēļu aktivitātes rāda, ka mēs kā sabiedrība kopumā varam vienoties par vispārīgām vērtībām. Tomēr tā ir vienkāršākā daļa. Jāatrod arī veids, kā vienoties par šo vērtību realizēšanu. Savukārt tas prasa izpratni, ka sabiedrība nav amorfa masa. To veido dažādas grupas, intereses, un arī indivīda līmenī viedoklis var mainīties atkarībā no lomas un piederības kādai no grupām.
Vairākuma viedoklis
Ja kompromiss neveidojas, tad kāds risinājums? Kā demokrātiska sabiedrība mēs esam virzīti uz vairākuma viedokļa apzināšanu, kas būtu pamats lēmuma pieņemšanai. Diemžēl leģitīmā veidā grūti iegūt šādu viedokli. Ne velti Rīgā neveicas ar dzīvojamo māju renovāciju, jo nepieciešams īpašnieku kopības lēmums. Tāpat neiet viegli ar prioritāšu noteikšanu – jaunas darbvietas un zaļā enerģija vai ainavas saglabāšana, veloceliņi vai ērtāka auto satiksme?
Parasti jau ir aktīvāks kodols vai grupa, kas ir vairāk ieinteresēta kāda jautājuma risināšanā vai virzīšanā. Savu interešu virzīšanai tiek izmantoti dažādi līdzekļi – pētījumi, ekspertu viedokļi, iedzīvotāju aptaujas un parakstu vākšanas. Ja viedokļi ir atšķirīgi (un parasti tā tas arī ir), tas noved pie tā, ka katra grupa mēģina savu viedokli vai intereses leģitimizēt caur sabiedrības vai kopienas kopīgām interesēm. Te arī parādās dažādas iespējas, ko uzdot par sabiedrības viedokli.
Ja nav definēts, kas ir sabiedrības viedoklis un kad tas uzlūkojams kā reprezentatīvs, jebkurai aktīvākai grupai ir iespējas manipulēt ar dažādiem datiem savu interešu realizācijai.
Piemēram, var minēt iedzīvotāju aptaujas, kas ir populāras politiķu vidū. Vēl nesen kāds politiķis apgalvoja, ka Ķekavā “absolūts iedzīvotāju vairākums” vēlējās aizliegt azartspēļu organizēšanu, un dome pieņēmusi attiecīgu lēmumu. “Absolūtais vairākums” šajā gadījumā bija novada iedzīvotāju aptaujā saņemtais 1203 iedzīvotāju viedoklis, kas ir 4% no novada iedzīvotāju kopskaita. Medijos tikko izskanēja, ka sabiedriskajā apspriešanā 83% dalībnieku atbalsta Baltijā modernākā spa centra būvi Liepājā. Sabiedriskajā apspriešanā saņemtas 202 atsauksmes, no kurām 168 jeb 83% iedzīvotāju ieceri atbalsta.
Jebkura iedzīvotāja viedoklis ir būtisks, it sevišķi, ja cilvēks ir izrādījis iniciatīvu un to izteicis. Jautājums, kā šīs aptaujas vērtēt. Pašas par sevi sabiedriskās domas aptaujas ir labs instruments viedokļa iegūšanai – ja aptauja ir reprezentatīva un veikta kvalitatīvi. Pretējā gadījumā šāda aptauja atspoguļo kādas grupas viedokli – kas arī ir būtiski, lai saprastu viedokļu dažādību. Risks ir tieši potenciālā vēlmē manipulēt ar “absolūtā vairākuma” viedokli. Un tas var tikt izmantots gan labos centienos, gan tieši otrādi.
Pašvaldību referendumi
Pašvaldību līmenī šogad sabiedrības rokās bija jānonāk jaunam viedokļa paušanas instrumentam – Vietējo pašvaldību referendumu likumam. Diemžēl tas stāsies spēkā 1. septembrī un elektroniskā balsošana notiks ne ātrāk kā no 2025. gada 1. augusta. Likums paredz ierobežotu jautājumu loku, par ko referendumā varēs lemt iedzīvotāji, – pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumus; domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, – būvniecību; domes atlaišanu.
Pozitīvais ir tas, ka likums nosaka precīzu viedokļa izteikšanas kārtību, kā arī definē, kad un kā sabiedrības viedoklis kļūst par vairākuma leģitīmu viedokli. Atšķirībā no Pašvaldības domes vēlēšanu likuma, kas nosaka, ka vēlēšanas ir notikušas neatkarīgi no vēlētāju skaita, Vietējo pašvaldību referendumu likums nosaka, ka referenduma ierosināšanai nepieciešami Rīgā ne mazāk kā 10 procentu, pārējās pašvaldībās ne mazāk kā 15 procentu no to iedzīvotāju skaita atbalsts, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos. Domes atlaišanas ierosināšanai nepieciešams 30% atbalsts.
Referendums būs noticis, ja tajā piedalījusies ne mazāk kā viena trešdaļa no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos. Jautājums uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsojusi par jautājuma atbalstīšanu.
Savukārt referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un jautājums atbalstīts, ja par domes atlaišanu nobalso vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Tas nebūt nenozīmē, ka dažādām sabiedrības grupām turpmāk nav jāmeklē kompromisi. Tieši tāpēc referendumos lemjamo jautājumu loks ir ierobežots. Dialogs ir un paliek galvenā viedokļu saskaņošanas forma. Likums tikai būtiski samazina iespējas manipulēt ar “absolūtā vairākuma” jēdzienu, jo būs leģitīma procedūra, kādā to precīzi noskaidrot. Attiecībā uz dabu un vidi būs jādomā cits veids viedokļa paušanai.
* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.
https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2022/09/Zinojums_A6_3_31_07_2022-_Noslegums.pdf
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
