Lai gan pēdējās desmitgades laikā Latvijā ir novērots zināms antidepresantu patēriņa pieaugums uz vienu iedzīvotāju, Latvija joprojām šajā rādītājā stabili ieņem pēdējo vietu 24 Eiropas valstu vidū. Mēs patērējam antidepresantus 5–8 reizes mazāk nekā cilvēki attīstītajās Eiropas valstīs un divas reizes mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču depresijas izplatība mūsu valstī ir tikpat liela kā citās valstīs un pat lielāka.
Pirms 10 gadiem Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras (RSU PNK) pētnieku grupa pirmo reizi Latvijas vēsturē veica pētījumus un konstatēja, ka Latvijā ar depresiju katru gadu slimo apmēram 120 000 cilvēku. Mūsu jaunākie pētījumi rāda, ka šis skaits būtiski nav mainījies, tas saglabājas virs vidējiem Eiropas rādītājiem. Tas nozīmē, ka vidēji katram desmitajam cilvēkam, kurš apmeklē ģimenes ārstu jebkāda medicīniska iemesla dēļ, ir novērojama klīniski nozīmīga depresija, kuru nepieciešams ārstēt.
RSU PNK kopā ar Latvijas Psihiatru asociāciju (LPA) daudzu gadu garumā nodarbojas ar sabiedrības informēšanu un ārstu izglītošanu par depresijas atpazīšanu un ārstēšanu. Publicēti daudzi raksti, sniegtas intervijas, organizētas informatīvas kampaņas. Izstrādāta un darbojas specializēta mājaslapa www.depresija.lv, kurā ikviens 5 minūšu laikā var aizpildīt depresijas pašnovērtēšanas testu.
Latvija vienā no pēdējām vietām Eiropā
Lai gan ir novērota zināma sabiedrības attieksmes uzlabošanās, depresijas labāka atpazīšana un ārstēšanas uzlabošanās, gan sabiedrībā, gan mediķu aprindās saglabājas gana daudz aizspriedumu.
Viens no tiem saistās ar antidepresantu – medikamentu, kuri ir paredzēti depresijas ārstēšanai, –parakstīšanas un lietošanas biežumu. Antidepresanti, kuri atklāti pirms vairāk nekā 60 gadiem, pastāvīgi uzlaboti un pilnveidoti, ir viens no nedaudziem uz pierādījumiem balstītiem depresijas ārstēšanas veidiem.
Tomēr bieži redzam tieksmi pārmest pārlieku antidepresantu izrakstīšanu, mājienus par iespējamu “atkarības izveidošanos” u. tml.
Piemēram, nesenajā publikācijā portālā “Delfi” autore akcentē tieši antidepresantu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet patiesībā viņa rakstā tikai daļēji atspoguļojusi 2023. gada rudenī “EuroNews” publicētajā pārskatā/analītiskajā rakstā pausto: “Salīdzinot 2010. un 2020. gadu, Latvijā ir otrs straujākais antidepresantu patēriņa pieaugums Eiropā.” Šī informācija atbilst patiesībai, taču kopējā aina ir krietni bēdīgāka.
Pēdējās desmitgades laikā Latvija antidepresantu patēriņā uz vienu iedzīvotāju stabili ieņem pēdējo vietu 24 Eiropas valstu starpā (20 DDD* uz 1000 iedzīvotājiem). Mēs patērējam antidepresantus 5–8 reizes mazāk nekā tādas attīstītās Eiropas valstis kā Somija, Zviedrija, Portugāle un Islande. Divas reizes mazāk nekā mūsu kaimiņu zemes Lietuva un Igaunija.
Kādam varētu rasties jautājums – varbūt Latvijas iedzīvotāji ir laimīgāki un depresija pie mums nav tik izplatīta? Varbūt pastāv saistība – jo laimīgāka valsts, jo mazāk tiek lietoti antidepresanti?
Iepriekš pieminētajā “EuroNews” rakstā OECD dati liecina, ka Islandē, kura ir otrajā vietā pasaulē 2020. gadā pēc Pasaules Laimes indeksa, antidepresantus lieto 153 DDD/1000; Zviedrija ir 4. vietā pēc Laimes indeksa, un tur lieto 105 DDD; somi – 7. vietā un patērē 82 DDD; bet Latvija ar 20 DDD antidepresantu patēriņu (atgādinu – pēdējā, 24. vietā Eiropā) pēc Laimes indeksa ir tikai 34. vietā.
Tablete ārstēšanai, nevis laimei
Vēlos atgādināt, ka antidepresanti nav tablete laimei. Ja vesels cilvēks lietos antidepresantus, viņš no tā laimīgāks nekļūs, nejutīs nekādu efektu, ja nu vienīgi kādas blakusparādības.
Savukārt depresīvam pacientam tas būtiski palīdzēs mazināt depresijas izpausmes, ilgtermiņa kursā mazinās depresijas atkārtošanās riskus hroniski slimajiem. Šo medikamentu lietošana neizraisa atkarību, nenodara nekādu kaitējumu organismam. Antidepresantu lietošana ārstē depresiju un tādā veidā mazina pašnāvību risku. Neārstēta depresija rada ne tikai ciešanas pašiem pacientiem, viņu tuviniekiem, bet arī tiešus ekonomiskos zaudējumus sabiedrībai.
Jau 2013. gadā mūsu veiktie aprēķini liecināja, ka neārstēta depresija katru gadu Latvijas ekonomikai rada vairāk nekā 100 miljonu eiro zaudējumus. Šie cipari gadu gaitā noteikti nav mazinājušies.
RSU PNK nenogurstoši turpina aktīvi piedalīties sabiedrības izglītošanas pasākumos, dalīties ar savām profesionālajām zināšanām ar ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem. Sadarbībā ar Ņūmeksikas štata universitāti (ASV) mēs pagājušajā gadā esam uzsākuši inovatīvu ģimenes ārstu izglītošanas programmu “ECHO skola psihiatrijā”. Tuvākajā laikā uzsāksim sabiedrībai tik aktuālo programmu pēcdzemdību depresijas atpazīšanas un ārstēšanas uzlabošanā “Pēcdzemdību depresijas aprūpes attīstība Latvijā”.
Labi, ka Latvijas presē parādās arvien vairāk informācijas, rakstu, ka cilvēki vairāk un atklātāk runā par psihiskās veselības problēmām. Mūsu kopējā atbildība būtu sabiedrībai sniegt precīzu, uz pierādījumiem balstītu informāciju par jaunākajām palīdzības formām un metodēm.
* DDD – definētā dienas deva – starptautiski pieņemtais veids, kā aprēķināt dažādu antidepresantu kopējo patēriņu uz 1000 iedzīvotājiem.
EuroNews. Europe's mental health crisis: Which country uses the most antidepressants?
By Servet Yanatma. Published on 09/09/2023. Updated 01/02/2024.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
