Foto: LETA

Iepriekšējās 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās mūsu Savienības iedzīvotāji visvairāk bija satraukušies par migrāciju. Vakar Eiropas Parlaments pieņēma jaunus tiesību aktus par to, kā mēs risinām migrācijas un patvēruma jautājumus Eiropas Savienības līmenī. Pie tā strādājām vairāk nekā desmit gadus. Mēs turējām doto vārdu. Izpildījām savu solījumu. Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka šim tiesību aktu kopumam ir visas iespējas panākt reālas pārmaiņas.

Tiesību aktu kopums, par ko jūsu deputāti nobalsoja Eiropas Parlamentā, nodrošina stabilu tiesisko regulējumu, kas ir vienāds visām dalībvalstīm. Tas reāli darbojas un sniedz reālu aizsardzību. Šie tiesību akti aizsargā mūsu robežas un ir humāni un taisnīgi pret tiem, kuriem nepieciešama aizsardzība, stingri pret tiem, kas nav tiesīgi saņemt atbalstu, un nelokāmi pret cilvēku tirgotājiem, kuri izmanto visneaizsargātākās personas. Tajos valda sapratne, ka migrācija pirmām kārtām ir cilvēcisks jautājums. Aiz katra sauso statistikas datu ieraksta slēpjas kāda cilvēka dzīve un sapņi par labāku nākotni.

Šie jaunie tiesību akti padarīs ES patvēruma un migrācijas sistēmu efektīvāku visiem iesaistītajiem cilvēkiem un izturīgāku pret migrācijas spriedzi. Mums ir izdevies rast līdzsvaru starp solidaritāti un atbildību, pilnībā ievērojot cilvēktiesības. Tas nav nācis viegli. Migrācija ir emocionāls temats – atšķirīgi viedokļi un bažas ir priekšposteņa valstīm, tranzīta valstīm un galamērķa valstīm, dalībvalstīm, kurām ir jūras robežas, un dalībvalstīm, kurām ir sauszemes robežas. Tomēr tas tikai padara šo sasniegumu vēl nozīmīgāku. Mums ir izdevies izvairīties no domstarpībām un pierādīt, ka Eiropa var atrisināt iedzīvotājiem svarīgus jautājumus. Tas liecina, ka risinājums ir iespējams, kamēr vien ir politiska griba.

Šis pakts stiprinās mūsu ārējās robežas. To veicinās Patvēruma procedūru regula un Skrīninga regula. Vienlaikus tiks saglabāta Šengenas zonas integritāte. Tā kā mums nav iekšējo robežu, pie visām mūsu ārējām robežām ir jāpiemēro vienādi noteikumi.

Ar nolīgumiem par Eurodac datubāzi un Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu mēs būtiski risināsim sekundārās kustības un efektīvas dalībvalstu solidaritātes jautājumus. Minētā regulā arī izskatīta ārējā dimensija un nepieciešamība sadarboties ar nozīmīgākajām trešām valstīm.

Patvēruma un migrācijas pakts kalpo pat plašākām vajadzībām. Pilnīgā veidolā tas attiecas arī uz krīzēm, nepārvaramas varas situācijām un citiem neparedzētiem apstākļiem, tāpēc neviena dalībvalsts nejutīsies pamesta viena spiedīgos apstākļos. Svarīgi ir norādīt, ka šis pakts pievērsīsies hibrīddraudiem un migrantu instrumentalizācijai, ko nesen piedzīvojām pie mūsu robežām ar Baltkrieviju un Krieviju.

Šis tiesību aktu kopums ir liels ieguvums mūsu sabiedrībai. Tas vienas dienas laikā maģiski neatrisinās visas problēmas, taču sasniegtais ir desmit milzu lēcieni uz priekšu laikā, kad iepriekšējos desmit gadus virzījāmies uz priekšu bērna solīšiem. Tas vienkāršos procedūras. Tas saīsinās ilgos pieteikšanās procesus. Tas palielinās koordināciju starp visiem iesaistītajiem uz vietas. Tas galu galā arī nodrošinās, ka tie, kuriem ir izmisīga, steidzama un likumīga vajadzība pēc aizsardzības, to arī ātri saņems. Tieši tas ir šā pakta pamats.

Darāmā vēl ir daudz. Mums ir jāuzlabo atgriešanas process. Joprojām ir pārāk daudz cilvēku, kuri netiek atgriezti savā izcelsmes valstī, lai gan to vajadzētu un varētu droši izdarīt. Pārāk daudzos gadījumos šis process aizņem pārāk ilgu laiku. Šāda situācija nav pietiekami laba. Mēs varam nodrošināt, ka resursi tiek atvēlēti tiem, kam tie vajadzīgi visvairāk. Mēs varam saglabāt uzticību mūsu vērtībām — cilvēktiesībām un pamattiesībām — un vienlaicīgi risināt šo jautājumu.

Tagad pats svarīgākais ir tas, ka mums ir jānodrošina šo panākto vienošanos pilnīga un cilvēcīga īstenošana visās dalībvalstīs. Tā rīkojas Eiropa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!