Darba vides ergonomika ir svarīgs aspekts, kas ietekmē gan darbinieku veselību, gan produktivitāti. Ja darba vide ir ērta un pārdomāta, darbiniekiem ir ne tikai mazāks saspringums un nogurums, bet arī kopumā uzlabojas apmierinātības līmenis ar darbu, turklāt darba uzdevumi tiek veikti efektīvāk, kas ir tiešs ieguvums labākiem uzņēmuma finansiālajiem rezultātiem ilgtermiņā.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas 2018. gada pētījuma rezultātiem 2018. gadā 32,7% respondentu bija ieguldījuši finanšu līdzekļus ergonomikas uzlabošanā uzņēmumos. Valsts darba inspekcijas pētījuma turpinājums 2022. gadā norāda, ka darba vidē Latvijā ir turpinājusies darba apstākļu maiņa un ka psihoemocionālie riska faktori Covid-19 pandēmijas ietekmē ir kļuvuši par prioritāti, tomēr darba aizsardzības speciālistu aptaujas rezultāti saglabā līdzīgas tendences kā 2018. gadā – joprojām par nozīmīgākajiem faktoriem darba drošībā tiek minēti tieši ergonomiskie riska faktori. Pētījumi rāda, ka ergonomikas faktoriem ir būtiska nozīme Latvijas darba vidē.
Lai gan uzņēmumu, kas investē ergonomiskas darba vides izveidē, skaitu varētu vērtēt kā labu, daudzi uzņēmumi joprojām nepietiekamus resursus velta darba vides ergonomikai. Pie kā tas noved?
Palielināts darbinieku saslimšanas risks
Vistiešāko ietekmi izjūt darbinieki, kuru veselība tiek ietekmēta. Nepiemērota darba vide, piemēram, nepareizi regulēti krēsli vai darba galdi, veicina muguras un kakla muskuļu saspringumu, kam ir risks ilgtermiņā kļūt par nopietnu arodslimību. Pēc 2022. gada arodslimnieku aptaujas datiem, 75,9% no visiem aptaujātajiem arodslimniekiem kā veselības traucējumus, kas izraisījuši galveno (pamata) arodslimību, minējuši traucējumus kaulu, muskuļu un locītavu sistēmā. Šo traucējumu veidošanās var būt saistīta ar ilgstošu darbu piespiedu pozā, smagu priekšmetu nešanu vai pārvietošanu, vienveidīgām kustībām un līdzīgiem darba vides ergonomiskajiem faktoriem.
Satraucoši, ka mazliet mazāk nekā puse respondentu (40,3%) minēja, ka pirmās sūdzības par veselības problēmām bijušas vienu līdz četrus gadus pirms tad, kad noteikta arodslimība. Tas liecina, ka daudzi no šiem veselības traucējumiem varētu būt novērsti, ja būtu pievērsta lielāka uzmanība ergonomikai darba vidē. Piemēroti darba apstākļi var samazināt ilgstošās sēdēšanas un monotono kustību negatīvo ietekmi, uzlabojot darbinieku labsajūtu un produktivitāti.
Attālinātā darba izaicinājumi
Ja darba apstākļi neatbilst ergonomikas pamatnoteikumiem, tas var novest pie grūtībām koncentrēties, palielināta noguruma un vairāk pieļautu kļūdu, samazinot darba efektivitāti un produktivitāti. Īpašs izaicinājums darba devējiem ir nodrošināt ergonomisku darba vietu darbiniekiem, kas strādā attālināti vai hibrīda formātā. Valsts darba inspekcijas 2022. gada darba devēju aptaujā ir konstatēts visu laiku lielākais tādu darba devēju īpatsvars, kas norādījuši, ka viņu uzņēmumā ir darbinieki, kas vismaz 2 stundas dienā strādā ar datoru (77,7%). Šādi pētījuma rezultāti saistāmi ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām uzņēmumos, jo pandēmija ļoti veicināja dažādu procesu digitalizāciju, piemēram, pasūtījumu pieņemšana ēdināšanas uzņēmumā utt. Lai gan pandēmija ir beigusies, procesu digitalizācija turpinās, un arī attālinātais darbs nekur nav pazudis, tāpēc joprojām aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt ergonomisku darba vidi ārpus biroja, jo pat tad, ja strādā ārpus biroja, darbinieki ir pakļauti tiem pašiem veselības riskiem kā tad, ja strādātu birojā.
Iespējams, ir jāturpina prakse, kas dažos uzņēmumos tika aizsākta Covid-19 laikā, piešķirot darbiniekiem noteiktu budžetu ergonomiska mājas biroja iekārtošanai, kas ietver, piemēram, regulējamu galdu un krēslu, monitoru statīvus, ergonomiskus klaviatūras un peles modeļus. Tāpat uzņēmumi var sniegt norādes un atbalstu, piedāvājot konsultācijas vai informācijas materiālus par pareizām sēdēšanas pozām, darba vietas organizāciju un atpūtas brīžiem. Zinātniski pētījumi no banku sektora pierāda, ka ergonomika ir tieši saistīta ar darbinieku iesaistes līmeni (Kulkarni, Appasaba, Nishchitha, 2022), tāpēc ilgtermiņā šīs investīcijas vainagosies ar iesaistītiem un apmierinātiem darbiniekiem, kas būs ieinteresēti sasniegt biznesa mērķus.
Atsauces:
Valsts darba inspekcija: Darba apstākļi un riski Latvijā 2017–2018. https://www.vdi.gov.lv/sites/vdi/files/media_file/petijums_darbaapstakliunriskilatvija.pdf
Valsts darba inspekcija: Darba apstākļi un riski Latvijā 2019–2021. https://www.vdi.gov.lv/lv/media/2323/download?attachment
Pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019–2021” tematiskais pielikums “Ergonomika un ergonomiskie darba vides faktori”. https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/12300
Kulkarni, P., Appasaba, L.V. and Nishchitha, G.C.G. (2022), “The influence of COVID-19 on employee ergonomics and employee engagement of banking employees", Management Matters, Vol. 19, No. 1, pp. 13.–29., https://doi.org/10.1108/MANM-12-2021-0009
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
