Foto: LETA

Ja Jēzus veiktu ieguldījumu ar 5% likmi, kāda būtu uzkrātā summa šodien? Pamēģināsim aprēķināt! Ja sākotnējā noguldījuma summa būtu bijusi 1 šekelis (vai jebkura cita valūta), pēc 2000 gadiem, pateicoties saliktajiem procentiem, tā vērtība pieaugtu līdz summai, kas sākas ar 2 un kam seko 42 nulles jeb divi tredeciljoni šekeļu. Salīdzinājumam – saskaitot visus šobrīd apgrozībā esošos eiro un ASV dolārus, mēs iegūtu skaitli ar 13 nullēm. Tiek lēsts, ka mūsu planētas smilšu graudiņu skaits rakstāms ar aptuveni 18 nullēm, un tikai atomu skaits, no kā sastāv mūsu planēta, ir tuvu šāda viena senā noguldījuma lielumam.

Tad kur ir visa šī nauda? Protams, reālajā pasaulē kari, ekonomiskās krīzes, epidēmijas, saistību neizpildes gadījumi, dabas katastrofas un no tā izrietošās monetārās reformas šo noguldījumu vērtību diezgan ātri samazina līdz nullei. Procentu likme ir paredzēta tam, lai šīs problēmas kompensētu, bet tā vienmēr ir pārāk zema, pateicoties cilvēku optimistiskajai dabai, kas saistīta ar ierobežoto cilvēka mūža ilgumu. Runājot par notikumiem vien pēdējo 40 gadu laikā, cilvēki no Baltijas valstīm atminas "naudas drukāšanu" un tai sekojošo inflāciju kovida pandēmijas laikā un pēc tās, 2008. gada kreditēšanas buma laikā, 90. gadu monetāro reformu laikā un, vēl jo vairāk, hiperinflāciju 90. gadu sākumā, kas visus naudas uzkrājumus padarīja praktiski bezvērtīgus.

Tagad padomāsim par zelta monētu pirms 2000 gadiem – tolaik par to varēja nopirkt zirgu vai samaksāt mēnešalgu romiešu leģionāram. Šodien par to pašu monētu arī var nopirkt zirgu vai samaksāt mēnešalgu karavīram. No visām galvenajām ieguldījumu aktīvu klasēm un uzkrājumu veidošanas veidiem tikai viens ir izdzīvojis 100, 2000 un 5000 gadu – zelts. Šis vienkāršais piemērs par noguldījumu sniedz mums ieskatu par izaicinājumiem, kas saistīti ar ilgtermiņa uzkrājumiem, izmantojot naudas aktīvus (naudu, noguldījumus vai obligācijas), un par ienākumu ilūziju naudas izteiksmē. Mēs domājam, ka nopelnām procentus no saviem krājkontiem, un priecājamies, ka mūsu nekustamais īpašums pastāvīgi paliek dārgāks, taču tas notiek tikai tāpēc, ka rēķinām to valūtā, kas tiek pastāvīgi drukāta (devalvēta). Ja mēs aprēķinātu savu noguldījumu vērtību, nekustamā īpašuma cenas vai pat pasaules akciju tirgus peļņu (kopā ar dividendēm) zelta uncēs vai zelta monētās, mēs redzētu, ka 20 vai 30 gadu peļņa no šīm ieguldījumu aktīvu klasēm ir praktiski nulle. Patiesībā ieguldījumu augstākais standarts – pasaules akciju tirgus indekss MSCI World kopš 1969. gada, kas ir tā datu kopas sākums, zelta izteiksmē nopelnīja vien 0,8% gadā.

Pārejot uz 2024. gadu, zelts šogad līdz šim no galvenajām aktīvu klasēm ir uzrādījis vislabāko sniegumu. Zelta cenu īstermiņā ietekmē 5 tradicionālie faktori: ģeopolitika, procentu likmes, valsts izdevumu disciplīna, centrālo banku iepirkumi un Indija, un 4 no šiem faktoriem šogad ir nostrādājuši par labu zeltam. Pasliktinās ģeopolitiskā situācija gan Austrumeiropā, gan Tuvajos Austrumos, ASV budžeta deficīts nav ilgtspējīgs (7% no IKP, lai gan valstī nav krīzes) un strauji aug procentu maksājumi, Krievijas rezervju iesaldēšanas dēļ palielinās centrālo banku iepirkumu apjomi (īpaši Ķīnā), Indijas iedzīvotāji strauji kļūst turīgāki un var tērēt vairāk tradicionālajām zelta rotaslietām. Viens no galvenajiem zelta cenu negatīvi ietekmējošajiem faktoriem šogad ir ilgstoši augstās procentu likmes, kas padara monetāros aktīvus salīdzinoši pievilcīgus - ja zelta ienesīgums ir nulle, kāpēc tā vietā neizvēlēties noguldījumu ASV dolāros ar 5% procentu likmi?

Jauna problēma zeltam ir tā digitālās alternatīvas – bitkoina – popularitāte, kura tirgus vērtība šobrīd apsteidz visa iegūtā sudraba vērtību (aptuveni 1,5 triljoni ASV dolāru), tomēr bitkoina tirgus vērtība joprojām ir 10 reižu mazāka nekā visa iegūtā zelta vērtība (aptuveni 15 triljoni ASV dolāru). Salīdzinājumam – Eiropas akciju tirgus vērtība ir aptuveni 11 triljonu ASV dolāru. Raugoties nākotnē, izmaiņas šajās īstermiņa tendencēs ir maz ticamas, jo ģeopolitiskā situācija, visdrīzāk, turpinās pasliktināties, ASV budžeta disciplīna pirms prezidenta vēlēšanām neuzlabosies, bet ASV ekonomika ir tik spēcīga, ka procentu likmju samazināšana tuvākajā laikā, domājams, nenotiks.

Ja tas izskatās tik labi, vai tev vajadzētu zeltu iekļaut savā personīgajā uzkrājumu portfelī? Kad 2012.-2021. gadā EUR un USD procentu likmes bija nulle vai pat negatīvas, par ieguldījumiem zeltā nebija pat daudz jādomā: EUR un USD valūta tika "drukāta" ar ātrumu 5% gadā, bet tu nesaņēmi nekādus procentu ienākumus, lai šo devalvāciju kompensētu. Toreiz mūsu portfeļu optimizācijas ieteica vairāk nekā 10% izvietot zeltā, bet pārējo daļu ieguldīt tradicionālajās aktīvu klasēs – akcijās un obligācijās. Kāpēc neieguldīt zeltā daudz vairāk? Lielākajai daļai ieguldītāju zelta cena ir pārāk svārstīga, un zelta cenas izmaiņas 1-2 gadu laikā par 20-40% nav nekas neparasts. Lai gan ir svarīgi atzīmēt, ka bieži vien tas ir "labs" svārstīgums - zelta cena parasti mainās pretēji akcijām (pieaug, kad viss ir slikti, un samazinās, kad viss ir labi), tāpēc tas mazina kopējo portfeļa svārstīgumu.

Tagad situācija ir mainījusies, beidzot mums ir naudas aktīvi, kas sniedz zināmus ienākumus, maksājot 3-5% procentu likmes, un nav monetārās ekspansijas – beidzot, pirmo reizi 10 gadu laikā, investoram naudas aktīvos ir reālas peļņas periods! Tāpēc, veicot klasisko optimizāciju, zelts zaudēja savu "daudz nav jādomā" aktīvu klases statusu un ir kļuvis drīzāk par portfeļa diversifikatoru un nodrošinājumu pret katastrofiskiem scenārijiem – ar to veidojot portfeļa pozīcijas drīzāk 3-5% apmērā. Šobrīd zelta cenu paaugstina tieši šī pieaugošā ģeopolitisko katastrofu scenāriju iespējamība. Jāņem vērā gan vēl viens faktors.

Gudrās akadēmiskajās grāmatās par ieguldījumiem teikts, ka, veidojot personīgā portfeļa sadalījumu, ir jāņem vērā savs "cilvēkkapitāls" – būtībā, kāda ir tava profesija, kur dzīvo, kāds ir tavs vecums utt. Piemēram, ja esi IT profesionālis pusmūža vecumā, lai diversificētu un pasargātu savu finansiālo situāciju, tev vajadzētu apsvērt ieguldījumus, kas nav saistīti ar IT, vai ieguldījumus jaunās IT tehnoloģijās, kas varētu aizstāt IT speciālistus. Baltijas iedzīvotājiem, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šāda pieeja nozīmē izteikti dot priekšroku zeltam, aizsardzības uzņēmumu akcijām un ASV valsts vērtspapīriem, lai vismaz finansiāli nodrošinātos pret katastrofāliem scenārijiem. Ja viss attīstīsies labi, cietīsi nelielus zaudējumus šādu aizsardzības pozīciju dēļ, bet, ja iestāsies negatīvākais scenārijs, vismaz tava finansiālā situācija būs stabila.

Tas liek uzdot jautājumus. Kāpēc standarta uzkrājumu risinājumos zelts ir reti sastopams? Kāpēc pasaules centrālās bankas ir lielas zelta uzkrājējas, bet pensiju fondi un ieguldījumu fondi parasti to nedara? Tie ir sarežģīti jautājumi, un atbildes varētu būt skaidrojamas ar instrumenta veidu (fizisks metāls, nevis viegli tirgojams vērtspapīrs), vēsturisko kontekstu (ne vienmēr ir bijis atļauts ieguldīt zeltā), kā arī valdību vēlmi pārdot savas obligācijas.

Patiešām grūtos laikos, kāda bija, piemēram, ASV Lielā depresija pirms gadsimta, zelts (vai bitkoins) patiesībā var nepildīt savu funkciju kā aizsardzība pret katastrofāliem scenārijiem. Toreiz ASV iedzīvotājiem tika pavēlēts nodot zelta ieguldījumus par iepriekš noteiktām zemām cenām, un turpmāka zelta glabāšana tika pasludināta par kriminālpārkāpumu. Rezumējot visu augstāk minēto, šobrīd ieguldījumi zeltā nav vienkāršs lēmums, tomēr neliela pozīcija diversificētā ieguldījumu portfelī ir lietderīga. Un kad nākotnē rēķināsiet sava portfeļa vai ieguldījuma vērtības pieaugumu, pārbaudiet to arī zelta izteiksmē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!