Āris Jansons: Varastrīce Krievijā nav notikusi, Kremļa kurss nemainās

Zinošajai vācu avīzei "Bild" šoreiz piekrist nevaru: nu nav Kremlī notikusi nekāda zemestrīce. Viena augsta amatvīra pārcelšana formāli vēl augstākā postenī neizraisa varas drebēšanu. Sergeja Šoigu atbrīvošana no aizsardzības ministra amata nepavisam nav pēkšņa. Baumas par ministra nomaiņu ir klīdušas, un, jo tuvāk prezidenta inaugurācijai, jo aktīvāk tās tika apspriestas, tostarp uz ministrijā atklātās korupcijas fona. Par kara resora galvas iespējamo atstādināšanu Maskavā runāja gandrīz vai skaļā balsī vismaz kopš viņa vietnieka Timura Ivanova apcietināšanas korupcijas apsūdzību dēļ. Galu galā Šoigu uzreiz dabūjis nebūt ne cietāku krēslu – kļuvis par Drošības padomes sekretāru. Par negaidītu drīzāk var nosaukt šī krēsla līdzšinējā saimnieka visuvarenā Nikolaja Patruševa atcelšanu un civilista iecelšanu par aizsardzības ministru.

Kā atzīst vācu "Frankfurter Allgemeine", svētdienas vakars (kad pienāca ziņas par pārmaiņām) vēlreiz parādīja, cik maz Rietumi patiesībā zina par Putina režīma iekšējo darbību. Neviens no tiem, kas pēdējās nedēļās Krievijā un citviet mēģināja prognozēt Vladimira Putina personāla politiku, uzsākot valdīšanas kārtējo posmu, neparedzēja Andreja Belousova izcelšanos priekšplānā. Tomēr viņa kandidatūra šķiet negaidīta tikai pirmajā brīdī. Pirmkārt, Belousovs, kurš šogad ir premjerministra pirmā vietnieka pienākumu izpildītājs, ir "pārbaudīts kadrs", bauda Putina uzticību un septiņus gadus ir bijis Krievijas prezidenta padomnieks. Viņa tuvumu Kremļa saimniekam apstiprina ES sankciju saraksts, kurā pēc kara sākuma Ukrainā Belousovu ierakstīja vienu no pirmajiem. Ar savām skarbajām piezīmēm par uzņēmējdarbību pazīstamais vicepremjers publiski atļāvies paskaidrot jautājumus, kurus parasti komentē prezidents, piemēram, par Krievijas attiecībām ar Rietumiem un jaunas elites veidošanos okupētajās teritorijās.

Otrkārt, Belousovs ir loģiska izvēle, jo Putins tiecas palielināt ieroču ražošanu un izspiest no aizsardzības rūpniecības tehnoloģisko maksimumu. Ekonomists ar stratēģisku redzējumu un sistēmisku domāšanu, kas labi pārzina vadību, viņaprāt, kopā ar valdību var izveidot ekonomisku un infrastruktūras bāzi, nodrošināt nepieciešamo ražošanu un piegādes, lai armija varētu karot atbilstošā tehnoloģiskā līmenī. Viņš drīzāk būs "kara ekonomikas ministrs" un revidents, kura svarīgs uzdevums ir stingrāk kontrolēt izdevumus karā, aktīvi vērsties pret ļaunprātīgu izmantošanu un koordinēt vēl ciešāku sadarbību starp armiju, valdību un uzņēmējiem.