Foto: Publicitātes foto

Vienkāršotās procedūras jeb tā sauktās maza apmēra prasības lietas attiecas tikai uz diviem prasību veidiem – prasībās par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu, kuru kopējais prasījumu vai galvenā parāda apmērs nepārsniedz 2500 euro. Tas nozīmē, ka kopējā prasības summa var pārsniegt 2500 euro, ja parādniekam aprēķināti arī procenti vai līgumsods. Attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu.

Prasība vienkāršotās procedūras lietā iesniedzama atbilstoši Ministru kabineta izstrādātājam veidlapas paraugam (https://likumi.lv/ta/id/299326). Personai, kura vēlas tiesas ceļā piedzīt parādu, zaudējumus vai uzturlīdzekļus, nav nepieciešamas speciālas zināšanas prasības pieteikuma sagatavošanā.

Vienkāršotās procedūras lietas vairumā gadījumu tiesa izskata rakstveida procesā, tas nozīmē, ka procesa dalībniekiem uz tiesas sēdi nav jāierodas. Prasības pieteikuma iesniedzējam nav jātērē laiks, lai ierastos uz lietas izskatīšanu, vai jāiegulda papildu izdevumi par pārstāvja piedalīšanos tiesas sēdē. Atkarībā no valsts reģiona tiesai vienkāršotās procedūras lietas iespējams noteikt izskatīšanai īsākā termiņā nekā citas lietas, kurās paredzēta lietas izskatīšana tiesas sēdē.

Vienkāršotās procedūras lietā tiesa taisa saīsināto spriedumu, kurš nav pārsūdzams. Lietas dalībniekam 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sagatavošanas dienas tiesā jāiesniedz lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc pilna sprieduma sagatavošanas var iesniegt apelācijas sūdzību.

Viens no būtiskākajiem ieguvumiem šādu prasību iesniegšanai ir tas, ka spriedumu vienkāršotās procedūras lietā var pārsūdzēt tikai apgabaltiesai. Kasācijas kārtībā apgabaltiesas sprieduma pārsūdzēšanu likums neparedz. Apelācijas tiesvedību ierosina tikai tajā gadījumā, ja tiesnešu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums nav atbilstošs likumam. Ja tiesnešu kolēģija atzīst pirmās instances tiesas spriedumu par pareizu, tā atsaka ierosināt apelācijas tiesvedību un spēkā stājas pirmās instances tiesas spriedums.

Civilprocesa likums neparedz saīsinātā sprieduma nosūtīšanu lietas dalībniekiem, ja viņi šādu lūgumu tiesai nav izteikuši rakstveidā. Tas nozīmē, ka atbildētājs var nezināt par sprieduma pasludināšanu, ja kaut kādu iemeslu dēļ nav saņēmis prasības pieteikumu un tiesas paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā vai tiesas kancelejā. Sekas tam ir tādas, ka atbildētājs likumā noteiktajā termiņā nevar iesniegt pilna sprieduma sagatavošanas lūgumu, tāpēc stājas spēkā saīsinātais spriedums. Civilprocesa likuma regulējums vienkāršotās procedūras lietās izstrādāts tā, lai veicinātu prāvniekus būt aktīviem savu tiesību izmantošanā. Ja atbildētājs tās neizmanto, prasītājam ir iespēja īsā laikā saņemt sev labvēlīgu spriedumu.

Naudas piedziņas procesu tiesā efektīvi nodrošina lietas izskatīšana vienkāršotajā procedūrā, jo tas ir efektīvs veids, kā īsā termiņā panākt strīda noregulējumu ar tiesas spriedumu gan no procesuālās ekonomijas, gan tiesāšanās izdevumu samērīguma viedokļa.

Lai izvairītos no šķēršļiem prasības apmierināšanā, potenciālajiem prāvniekiem ir iespēja tīmekļa vietnē www.elieta.lv izmantot rīku "Ārpustiesas ceļvedis" (https://celvedis.elieta.lv/#/). Tajā, atbildot uz vienkāršiem jautājumiem, iespējams saņemt vispārīgus juridiskus padomus, kas var palīdzēt risināt strīdu ar parādnieku ārpustiesas kārtībā vai sagatavot prasības pieteikumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!