Vieni tūlīt sāks vīpsnāt, ka tādu darba devēju nemaz nav, bet citi slavēs savu priekšnieku, sakot, ka savā darba vietā nestrādātu, ja tur nebūtu tāds vadītājs. Varbūt īstais brīdis arī katram darba devējam apcerēt – vai es esmu tāds, ka pie manis grib atgriezties, vai pie manis tiecas strādāt?
Akciju "Darba devējs, pie kura vēlos atgriezties" tikko uzsākusi Nodarbinātības valsts aģentūra, aicinot skolēnus, kuri vasarā strādājuši legālu darbu, sūtīt vēstules par labajiem darba devējiem. Lai cik tas nebūtu paradoksāli – mūslaikos “labs” vispirms jau ir darba devējs, kurš vispār ir tik žēlīgs un pieņem skolēnu darbā. Nav vairs kolhozu laiki, kad visi ciema bērni katru rītu devās darbos: sienu grābt, bietes kaplēt, vārpas griezt, kacenus stādīt, usnes durt, vietējās siltumnīcās strādāt. Par to bērni saņēma gan algu, gan brīvpusdienas cauru gadu savā skolā. Pilsētas bērni padomju laikos pa vasarām brauca uz skolas šefības saimniecībām, strādāja rūpniecības uzņēmumos. Tagad skolēnam vasaras brīvlaikā ir grūti atrast darbu, jo viss ir pašu rokās, neviens nespiež to darīt.

Kāpēc skolēniem vasarās tik grūti atrast darbu? Daļa skrejošo un nogurušo darba devēju kopā ar savu komandu nav gatavi uzņemties papildus slodzi – ierādīt darbus, pabakstīt jaunieti, parunāties, jo paši ir darbos līdz ausīm. Un saka - kamēr uzraugi jauno cilvēku, par kuru ir arī zināma atbildība jāuzņemas, un māci viņam ko darīt, tikmēr pats būtu izdarījis! Citi nobažījušies, ka skolēnam ir 7 darba stundas, un nezina, kā lai to izkārto. Vēl citi darba devēji dusmojas, ka skolēns ir tik gudrs, ka vēlas līgumu slēgt – protams, ka gribētos tāpat vien – iedot jaunajam cilvēkam rokās nopelnīto. Vēl viens arguments – kāpēc mēnesi ar viņu ņemties, ja tāpat pēc tam aiziet – ieguldīts laiks, puisis vai meitene kaut ko apguvis un pazūd, atkal dodas uz skolu. Tāpēc, lai skolēns vasarā atrastu, kur naudiņu nopelnīt, viņam jāķeras pie dažādām viltībām un jāaptaujā paziņu loks – tieši tā arī lielākais vairums atrod darbu. Ceļu nav daudz - pirmais no tiem ir vecāki. Tas nozīmē - strādāt pie vecākiem vai strādāt ar vecāku ieteikumu. Jau otro gadu skolēniem bija iespēja darbu atrast ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību un strādāt subsidētajās darba vietās. Skolēni priecīgi, bet daļa darba devēju pukst par papīru rakstīšanu…

Varētu jautāt, kāpēc gan skolēnam vasarā jāstrādā - lai atpūšas un izklaidējas, tāpat visu ziemu galvas kūpējušas no intensīvas mācīšanās… Argumentus zina tikai viņi paši: nauda, kontaktēšanās pieredze, pieaugušo darba pasaules izjušana, jaunas iemaņas. Jājautā, ar ko vairāk var lepoties – vai ar par vecāku naudiņu noklenderētu vasaru, vai ar vienu smagu darba mēnesi un paša nopelnītu naudu?… Darba devēji labi redz, kādi nereti ierodas jaunie darbinieki no augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm - ar teorijas bagāžu, bet bez sapratnes, kā dara darbu, toties ar lielām ambīcijām par to, kas viņiem pienākas. Tāpēc patiesi lielu pateicību ir pelnījuši darba devēji, kuri saprot, ka jaunietim, kaut kad jāmāca darīt darbu. Iespējams, ka atsaucīgāki bija tie, kuriem pašiem ir skolas vecuma bērni. Daudzi no viņiem šovasar riskēja, ņemot sev talkā skolēnus, godīgi slēdza ar viņiem līgumus un maksāja par viņiem nodokļus. Gan jau, ka arī paldies par to saņēma.

Bet, ja kāds no skolēniem vēl nav pateicis paldies savam vasaras darba devējam, ja vēlas atgriezties pie viņa un strādāt arī nākamajā vasarā vai ieteikt šo darba devēju citiem, tad savus pateicības vārdus var uzrakstīt līdz 9.septembrim, sūtot vai nu parastu vai e-pasta vēstuli Nodarbinātības valsts aģentūrai ar norādi “Darba devējs”. Informācija un kontaktadreses pa NVA bezmaksas tālruni 8007700 vai interneta mājas lapā www.nva.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!